Lielā folkloras gada balva

Nov 30th, 2009 | admin | Sadaļa: Notikumu kalendārs

2001.

I. Novadu savdabības aizsardzība un kopšana

Andrejs Rancāns, Baltinavas etnogrāfiskā ansambļa dalībnieks,

tautas muzikants, vijolnieks;

Valentīna Bruzgule, Sakstagala F.Trasuna muzeja “Kolnasāta” vadītāja;

http://www.gramata21.lv/map1izgl-index.html

● Druvienas folkloras kopa “Pērlis”;

Skaidrīte Kuķalka, Svitenes folkloras kopas un Bauskas folkloras kopas

“Dreņģeri” vadītāja; http://www.gramata21.lv/map1izgl-index.html

Lauma Krastiņa, Mālpils KN lietišķās mākslas pulciņa vadītāja,

tekstilmāksliniece.

II. Izglītības veicināšana:

  • Irēna Slišāne, Upītes pamatskolas skolotāja, Upītes etnogrāfiskā ansambļa

bērnu folkloras kopas vadītāja;

  • Mārīte Ose, Bulduru kultūras nama folkloras ansambļa “Mare” vadītāja.

III. Tradicionālās kultūras dzīves organizēšana:

  • Zigrīda Brāle, Talsu folkloras kopas “Talsi” vadītāja;

  • Māris Maniņš, Tautas lietišķās mākslas studijas “Rīdze” vadītājs, audējs,

Tautas daiļamata meistars.

IV. Tradicionālās kultūras mantojumā balstīta jaunrade:

  • Ēvalds Vasiļevskis, keramiķis, kopas “Pūdnīku skūla” dibinātājs, vadītājs;

  • Filmas “Godi. Krustabas” radošā grupa: Aīda Rancāne, Andris Kapusts, Agita Cāne, Ieva Rozentāle.

V. Tradicionālās kultūras vērtību popularizēšana Latvijā un ārzemēs:

  • Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis;

  • Sergejs Oļenkins, autentiskās krievu folkloras studijas “Iļjinskaja

Pjatņica” vadītājs;

  • Ceiruleits”, Līvānu ģimnāzijas folkloras kopa.

VI. Tradicionālās kultūras materiālu vai to radošo pārveidojumu publicēšana:

  • Guntis Pakalns, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu

folkloras krātuves vadošais pētnieks.

VII. Atzinība par mūža ieguldījumu:

  • Boriss Infantjevs, folklorists;

  • Elza Kokare, folkloriste;

  • Kristīne Konrāde, Bostonas Dainu projekta vadītāja, folkloras pētniece;

  • Margarita Šakina, Latgales teicēja;

  • Ilga Madre, Tautas daiļamata meistare, Tautas lietišķās mākslas studijas

“Atspole” vadītāja;

  • Alma Makovska, Kurzemes teicēja.

2002.

http://folklora.lv/pasakumi/reportazas/20021031/

I. Tradicionālās kultūras materiālu publicēšana:

  • Māra Vīksna, Elga Melne, Vilis Bendorfs, Dace Sparāne

A.Lerha-Puškaiša “Latviešu tautas teikas un pasakas” 7. daļas 2. sējuma

manuskripta (1915.) pirmpublicējuma sagatavošana.

II. Izglītības veicināšana:

  • Ruta Cibule, Anda Beitāne, Dzintars Čerbakovs

Nometne.

  • Pēteris Jansons

Tradicionālās bērnu muzicēšanas nometne „Trejdeviņi spēlmanīši”

III. Mūža ieguldījums:

  • Rita Drīzule, ilggadēja LFK darbiniece, folkloras vācēja un pētniece,

vairāku tautasdziesmu izlašu sagatavotāja, pētījumu tulkotāja;

  • Valda Marija Šuvcāne, līvu kultūras glabātāja un popularizētāja,

ansambļa “Līvlist” dalībniece, grāmatas “Lībiešu ciems, kura

vairs nav” autore;

  • Mirdza Berzinska, ilggadēja LFK darbiniece, folkloras vācēja;

“Latviešu tautasdziesmu” izdevuma līdzstrādniece;

  • Ella Ceriņa, tautas lietišķās mākslas studijas “Cēre” ilggadēja vadītāja un

pedagoģe;

  • Jāzeps Radziņš, tautas daiļamata meistars, lietišķās mākslas studijas

“Vācelīte” vadītājs, pinējmākslas pedagogs

IV. Novadu savdabības aizsardzība un kopšana:

  • Sigurds Rusmanis, novadpētnieks, daudzu novadu vietējās kultūras

apzinātājs un popularizētājs;

  • Ilga Leimane, Lidija Jansone, Alsungas Suitu un Gudenieku suitu

ansambļu vadītājas; uzveduma “Suitu kāzas” organizētājas 2002. gadā;

V. Tradicionālās kultūras vērtību popularizēšana:

  • Ieva Freinberga, Janīna Kursīte, Ginta Kaldava un Normunds Čirkste;

VI. Zinātniskā izpēte:

  • Svetlana Rižakova, Krievijas Zinātņu akadēmijas Etnoloģijas un

antropoloģijas institūta pētniece, grāmatas “Ornamenta

valoda latviešu kultūrā” autore;

VII. Tradicionālās kultūras mantojuma glabāšana un aizsardzība:

  • Rucavas etnogrāfiskais ansamblis;

  • Bārtas etnogrāfiskais ansamblis.

2003.

I. Dižā balva:

  • Vaira Vīķe – Freiberga;

II. Atzinība par mūža ieguldījumu:

  • Indulis Ranka;
  • Emīlija Kantiķe;
  • Rozālija Rudzīte;
  • Katrīna Antonoviča;
  • Līvija Otaņķe

III. Tradicionālās kultūras mantojuma un novadu savdabības glabāšana, aizsardzība

un kopšana:

  • Judīte Timma;
  • Inta Viļuma;

IV. Zinātniskā izpēte un dokumentēšana:

  • Mārtiņš Boiko
  • Juris Urtāns

V. Tradicionālās kultūras materiālu vai to radošu pārveidojumu publicēšana:

  • Krājuma „Baltās pēdas” darba grupa, Solvita Kovaļenko, Antonija

Tretjakova, Eleonora Obrumāne;

  • Latvijas Vēstures muzeja izdevums „Latviešu tautas tērpi.-1., 2.,

3. sējumi”, Zīle Bremze, Ilze Ziņģīte, Leons Balodis, Alnis Mitris;

  • Māra Vīksna;
  • Mākslas albuma „ Meistari. Latviešu tautas lietišķā māksla 20.-21.gs mijā” izveides radošā grupa, Dagmāra Prīberga, Janīnā Kursīte, Juris

Petraškevičs, Uldis Muzikants, Dagmāra Lejiņa, Elita Priedīte.

VI. Izglītības veicināšana

  • Māra Mellēna

VII. Tradicionālās kultūras dzīves – svētku, koncertu, sarīkojumu, festivālu un citu radošu projektu – organizēšana:

  • Iveta Dukaļska, Barkavas tautas muzikantu svētku rīkotāja;

VII. Tradicionālās kultūras atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos

  • Laikraksts „Vaduguns”;
  • Ilga Reizniece;
  • Kr.Barona memoriālais muzejs;

VIII. Tradicionālās kultūras mantojumā balstīta jaunrade – vizuālā mākslā,

literatūrā, mūzikā, teātrī un kino:

  • Mārtiņš Heimrāts
  • Zigurds Vidiņš

IX. Gada etnogrāfiskais ansamblis

  • Medņevas etnogrāfiskais ansamblis

X. Gada folkloras kopa

  • Folkloras kopa „ Dimzēns”

XI. Gada skaņu ieraksts

  • CD „ Latviešu rotaļas un rotaļspēles”, Aldis Ermanbriks, Aīda Rancāne,

Baiba Šteina;

  • Valdis Muktupāvels. Kokles”, Valdis Muktupāvels, „ Upe”.
  • Dzied un spēlē Skandinieki”, Helmī Stalte, Dainis Stalts, „ Upe”

2004.

I. Dižā balva

  • Dainis Stalts, Folkloras draugu kopas “Skandinieki” vadītājs

Par izcilu un nesavtīgu veikumu tradicionālās kultūras aizsardzībā,

popularizēšanā un saglabāšanā.

II. Atzinība par mūža ieguldījumu –

  • Margarieta Smidrovska, Gudenieku etnogrāfiskā ansambļa “Gudenieku suiti” dalībniece un tautastērpu darinātāja;

Par ieguldījumu suitu tautastērpa restaurēšanā un tā valkāšanas tradīciju

saglabāšanā.

  • Genovefa Konošonoka, etnogrāfiskā ansambļa „Aulejas sievas” bijusī vadītāja (1980. g. – 1996. g.);

Par ieguldījumu Aulejas tautasdziesmu saglabāšanā un popularizēšanā.

  • Marija Steimane, Alsungas etnogrāfiskā ansambļa “Suitu sievas”

dalībniece;

Par ieguldījumu suitu garamantu saglabāšanā. Spilgta suitu dziesmu

priekšdziedātāja un locītāja.

  • Rozālija Brūdere, Alsungas etnogrāfiskā ansambļa “Suitu sievas”

dalībniece, suitu brunču audēja, zeķu un cimdu adītāja.;

Par ieguldījumu suitu tautasdziesmu un dziedāšanas tradīciju saglabāšanā.

  • Marta Šmidte, Lubānas folkloras kopas dalībniece;

Par tautas tradīciju saglabāšanu un popularizēšanu;

  • Emīlija Logina, Briežciema etnogrāfiskā ansambļa dibinātāja;

Par izcilu veikumu Ziemeļlatgales tautasdziesmu saglabāšanā un

popularizēšanā.

  • Zenta Bērtiņa, Liepājas pilsētas folkloras kopas “Vēlava” un Liepājas

rajona Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa vadītāja;

Par Nīcas novada tautas tradīciju saglabāšanu un popularizēšanu.

  • Jāzeps Rudzītis, folklorists un literatūrzinātnieks

Par izcilu veikumu tradicionālās kultūras izpētē un popularizēšanā

III. Tradicionālās kultūras mantojuma un novadu savdabības glabāšana, aizsardzība un kopšana:

  • Juris Urtāns, Latvijas Kultūras akadēmijas profesors;

Par grāmatām „Skudra pie kalna. Arheologa stāsti” un

„Ko dzied un stāsta Kūkās.”

  • Indra Čekstere, etnogrāfe, folkloras kopa „Senlejiņa” vadītāja;

Par grāmatu „Mūsu maize”.

  • Mārtiņš Kuplais, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktora

vietnieks;

Par grāmatu „Latvieša sēta”. Enciklopēdija par latvieša dzīvi sētā.

IV. Zinātniskā izpēte un dokumentēšana

  • Uģis Niedre, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītājs;

Par grāmatu „Mājvieta”. Ārluiku dzīvojamā rija vēstures laiktelpā. Sēta. Muiža. Pagasts. Draudze. Ļaudis. Tikumi. Netikumi. Notikumi.

  • Elga Melne, folkloriste.

Par veikumu akadēmiskā izdevuma „Latviešu tautasdziesmas” 8. sējuma sastādīšanā un izdošanā.

V. Tradicionālās kultūras materiālu vai to radošu pārveidojumu publicēšana:

  • Krājuma „Gadskārtu grāmata” darba grupa, Māra Mellēna, Valdis

Muktupāvels, Ernests Spīčs, Iveta Irbe;

  • Folkloras krājumi „Miega dziesmas” un „Ziemas pasakas”, sastādītāja

Una Smilgaine, LU doktorante;

VI. Izglītības veicināšana:

  • Skaidra Smeltere – Valkas rajona un Gaujmalas novada folkloras kopu

koordinatore, folkloras kopas “Sudmaliņas”vadītāja;

Par izglītības programmu īstenošanu pirmskolas vecuma bērniem un skolēniem.

  • Anna Kārkle – Līvānu 1. vidusskolas folkloras kopas “Ceiruleits” vadītāja;

Par izcilu veikumu tradicionālās kultūras izglītības jomā – kopu vadītāju, skolotāju, kā arī bērnu un jauniešu izglītošanā. 2004.gadā realizēti 12 projekti.

VII. Tradicionālās kultūras dzīves – svētku, koncertu, sarīkojumu, festivālu un citu radošu projektu – organizēšana:

  • Zigmārs Kristsons – Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Izglītības un

informācijas nodaļas galvenais speciālists;

Par gadskārtu sarīkojumu organizēšanu Brīvdabas muzejā – Mārtiņdiena

Brīvdabas muzejā un Ziemas balle brīvdabas muzejā.

VIII. Tradicionālās kultūras atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos:

  • Folkloras programma „Klēts”

IX. Gada etnogrāfiskais ansamblis:

Bārtas etnogrāfiskais ansamblis;

Par spilgtu radošo veikumu 2004.gadā Bārtas novada dziesmu un tradīciju saglabāšanā un popularizēšanā

X. Gada folkloras kopa:

Jēkabpils folkloras kopa „ Balsi”;

Par nesavtīgu darbu Sēlijas tradicionālās mūzikas mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā 2004. gadā. Par spilgtu sniegumu III Vasaras dziedāšanas svētkos Rīgā un Starptautiskajā tautas instrumentālās mūzikas festivālā “Griežyne” Lietuvā.

XI. Gada skaņu ieraksts:

CD „Aīda Rancāne. Rudzu balss”

XII. Rīgas Domes balva:

  • Rīgas Danču klubs

Rīgas Danču kluba vadītājs, sagatavojis tradicionālo 12 deju apmācības multimediju CD “Ducis danču.” Danči ir ļoti demokrātiski, nav nepieciešams priekšzināšanas. Regulāri rīko Danču vakarus.

XIII. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas balva:

  • Bozovas folkloras kopa

2005.

Lielās Folkloras balvas 2005 pasniegšanas ceremoniju

Skat: http://www.dziesmusvetki2008.lv/

I. Dižā balva:

  • Anna Kārkle

Folkloras kopas “Ceiruleits” vadītāja. Ieinteresējusi bērnus par tautas tradīcijām. Savākts plašs folkloras materiālu klāsts. Līvānu novadā izveidojusi Līvānu novada tradicionālās kultūras centru. Bērniem mācītas tradīcijas, rīkoti folkloras skolotāju kursi.

II. Atzinība par mūža ieguldījumu:

  • Lidija Jansone,

No etniskā kultūras centra “Suiti” izveides 2001.gadā to vadījusi līdz 2005.gadam. Dibinājusi etnogrāfisko ansambli “Gudenieki” un to vada jau 40 gadus. Ansamblis vairākkārt filmējies t.sk filmā “Suitu kāzas”. 2004.gadā organizējusi 1.Starptautisko burdona festivālu Alsungā.

  • Anna Ščemeļinska,

Izcila un spilgta Šķilbēnu pagasta tautas teicēja ar bagātu dzīvā tradīcijas ceļā mantotu repertuāru. Viena no teicējām, kura piedalījās Rekavas tradicionālās dziedāšanas meistardarbnīcā 2005.gadā, daloties pieredzē (dziedāšanas maniere, skaņveidē, repertuārs) ar jaunāko un vidējo paaudzi.

  • Antons Kūkojs,

Veidojis Latgales folkloras ansambļu uzvedumus, svētkus un pasākumus, keramikas studijas vadītājs, izstāžu un Podnieku dienu organizētājs. Rakstījis presei par kultūras dzīves norisēm. Apzinājis Latgales kultūrvēsturiskās vietas un personības.

  • Valdemārs Ancītis,

http://www.gramata21.lv/map1izgl-index.html

Literāts, folklorists, novadpētnieks, visu mūžu saistīts ar folkloras vākšanu. Publicējis rakstus par tradicionālo kultūru jau laikrakstā “Pionieris”. Sakārtojis 15 “Senču kalendāra” sējumus, “Latvju dainu izlasi” jaunatnei. Piedalījies “Latviešu tautas dzīvesziņas” veidošanā.

  • Margrieta Otaņķe un Katrīna Radomišķe.

Margrieta 1964.g. dibinājusi Otaņķu etnogrāfisko ansambli. Dzied tajā abas māsas. Folkloras pētnieki bieži no viņām pierakstījuši dziesmas un to vēsturi.

III. Tradicionālās kultūras mantojuma un novadu savdabības glabāšana, aizsardzība un kopšana:

  • Maiga Otaņķe, Ilga Prenclava, Pārsla Kupše

Četras paaudzes, kas daudzpusīgi rūpējas par dzimtas un novada tradīciju nodošanu no paaudzes paaudzei. Viņi dejo, dzied kopj svētku tradīcijas, spēlē dažādus mūzikas instrumentus, veido rokdarbus.

  • Miķelis Balčus

Viens no Sventājas latviešiem, kurš organizē kultūras dzīvi, novadpētnieks, savācis ievērojamu senlietu kolekciju, dokumentējis latviešu kultūras savdabību.

IV. Zinātniskā izpēte un izglītības veicināšana:

  • Gunārs Igaunis un Ilmārs Dreļs

Izveidojuši Tautas mūzikas instrumentu darbnīcu, kas veicina šo instrumentu spēles tradīcijas atjaunošanu skolās, tradīcijas saglabāšanu Latgalē. Tiek veidota seno instrumentu kolekcija, restaurēti mūzikas instrumenti.

  • Janīna Kursīte

Projekta “Dzīvesstāsts Latvijā” ietvaros pētītas suitu novada kultūrzīmes. Viņas redakcijā tapusi grāmata “Suitu identitāte”.

  • Ināra Salava

Bērnu folkloras kopu “Rotaļnieks” un “Vēlava” vadītāja. Attīsta starpinstitūciju sadarbību Ventspils pilsētā un rajonā, veicinot bērnu un jauniešu interesi un iesaisti tradicionālās kultūras apguvē. Kā izglītošanas formu izmanto – konkursus (pasaku, anekdošu, dziedātāju, dejotāju u.c.), gadskārtu sarīkojumus, dalību festivālā „Pulkā eimu, pulkā teku” u.c. Ir ilggadēja festivāla PEPT novada koordinatore. Spējusi piesaistīt lokālo mediju uzmanību, regulāri atspoguļojot tradicionālās kultūras pasākumus vietējos laikrakstos un televīzijā.

V. Tradicionālās kultūras mantojumā balstīta jaunrade (literatūrā, mūzikā, vizuālajā mākslā, teātra un kino mākslā u.c.):

  • TLMS „Dzilna”

Nemitīgi izzinājuši seno latviešu kultūras mantojumu un pilnveidojušies atbilstoši pieprasījumam jau 40 gadus. Studijas austajiem darbiem ir savs īpašais stils ar smalku nianšu krāsu salikumu un izcilu tehnisko izpildījumu.

  • Sniedze Grīnberga

Horeogrāfijas speciāliste, kas izveidojusi daudzu ļoti populāru deju aprakstu, piedalījusies folkloras ekspedīcijās, vācot tiem materiālus. Lielu uzmanību pievērš precīzam izpildījumam dejā.

VI. Tradicionālās kultūras dzīves (svētku, koncertu, sarīkojumu, festivālu un citu radošu projektu) organizēšana:

  • Daina Kraukle

Redzamākais ieguldījums ir ikgadējā gadatirgus rīkošana Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā., turklāt uzsākts zinātniskais darbs par gadatirgu vēsturi Latvijā. Izstādes viņas pārziņā veidojas dinamiski ar oriģināliem ekspozīcijas risinājumiem.

Publicēti dažādi pētījumi par tautas mākslu.

  • Pulkā eimu, pulkā teku” radošā grupa, Māra Mellēna, Anda Beitāne, Dina Kalniņa, Elīna Kūla – Braže, Guntis Pakalns, Margita Poriete, Dzintars Liepiņš, Ernests Spīčs;

2005.gadā rīkojuši bērnu un jauniešu folkloras festivālu “Pulkā eimu, pulkā teku”, Latvijas folkloras konkursus, IX skolu jaunatnes svētku folkloras sadaļu, UNESCO foruma ietvaros pasākumu Turaidā.

VII. Gada etnogrāfiskais ansamblis:

  • Salnavas etnogrāfiskais ansamblis.

Šogad 50 gadu jubileja. Apkopojuši Salnavas novada dziesmas, saglabājot kultūras mantojumu.

VIII. Gada folkloras kopa:

  • Salacgrīvas folkloras kopa „Cielava”

Dibināta 1988.g. Nenogurstoši rīko gadskārtu svinības, uztur latvisko dzīvesziņu. Izveidojuši uzvedumu par novada zvejnieku tradīcijām “Kas kaitē’i nedzīvati lielam jūram maliņa”.

2006

  1. Dižā balva:

    • Mūziķei, tautas tradīciju pedagoģei, grupas „Iļģi” vadītājai

Ilgai Reizniecei – par izcilu veikumu tautas mūzikas un tradīciju interpretācijā un popularizēšanā

  1. Atzinība par mūža ieguldījumu:

  • Etnogrāfiskā ansambļa „Gudenieku suiti” dziedātājai, rokdarbniecei Marijai Sedliņai – par suitu novada tautasdziesmu, tradīciju un tautas tērpa saglabāšanu un popularizēšanu

  • Rucavas teicējai Annai Trautmanei – par Rucavas tautasdziesmu, tradīciju un dialekta saglabāšanu

III. Tradicionālās kultūras mantojuma un novadu savdabības glabāšana, aizsardzība un kopšana:

  • Tautas lietišķās mākslas studijai „Rēzeknes apriņķa pūdnīki” – par Latgales keramikas tradīciju saglabāšanu, kopšanu un attīstīšanu

  • Turku pagasta folkloras kopas „Turki” vadītājai Terēzijai Rubenei – par Turku pagasta tautas tradīciju saglabāšanu un kopšanu

  • Biedrībai „Rucavas tradīciju klubs”, vadītāja Anna Strautmale – par Rucavas amatniecības tradīciju, gadskārtu svētku un ģimeņu godu kopšanu un popularizēšanu

  • Aizputes skolotājai, tautas tradīciju vācējai un apkopotājai Mirdzai Birzniecei – par materiālu savākšanu un grāmatas „Lejaskurzemes teikas, nostāsti un spoku stāsti” sastādīšanu

  1. Zinātniskā izpēte un materiālu dokumentēšana un publicēšana:

  • Latviešu Folkloras krātuves pētniecei Elgai Melnei - par materiālu apkopošanu un grāmatas „Senos laikos Umurgā” sastādīšanu

V. Izglītības veicināšana:

  • Kurzemes kultūras mantojuma centra „Kūrava” vadītājai Inai Celitānei – par nozīmīgu izglītības programmu, projektu un izglītojošu norišu organizēšanu un koordinēšanu Viduskursas novadā

  • Dūdu un bungu grupas „Auļi” vadītājam, dūdu spēles lietpratējam un pedagogam Kasparam Bārbalam – par grāmatas un kompaktdiska „Dūdu spēles pašmācība” izveidošanu

VI. Tradicionālās kultūras mantojumā balstīta jaunrade – literatūrā, mūzikā, vizuālajā, dejas, teātra un kino mākslā:

  • Rīgas bērnu un jauniešu muzikālajam teātrim „RīBēJaMuTe” – par pasakas „Reiz bija…” iestudēšanu un izrādīšanu, lugas autore, režisore Dace Micāne-Zālīte

VII. Tradicionālās kultūras dzīves – svētku, koncertu, sarīkojumu, festivālu, izstāžu un citu radošu projektu organizēšana:

  • NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes organizācijas birojam, vadītājs Edgars Rinkēvičs – par Latvijas tradicionālās kultūras mērķtiecīgu un veiksmīgu popularizēšanu NATO sanāksmes laikā Rīgā

  • Maskošanās tradīciju pētniecei, folkloras kopas „Grodi” vadītājai Aīdai Rancānei un mākslas zinātniecei, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Tautas mākslas nodaļas vadītājai Dainai Krauklei – par izstādes „Latviešu tradicionālās maskas” izveidošanu un iekārtošanu

VIII. Tradicionālās kultūras atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos:

  • Etnomuzikoloģei, Latvijas Radio 3 Klasika programmu vadītājai Gitai Lancerei – par tradicionālās kultūras un pasaules mūzikas atspoguļošanu un popularizēšanu radio raidījumos

IX. Gada etnogrāfiskais ansamblis:

  • Beņislavas etnogrāfiskais ansamblis, vadītāja Regīna Čudarāne – par novada tautas tradīciju saglabāšanu un popularizēšanu

X. Gada folkloras kopa:

  • Upītes jauniešu folkloras kopa „Upīte”, vadītāja Santa Matisāne – par novada muzikālā un horeogrāfiskā mantojuma iedzīvināšanu

Rīgas balva:

To, par veiksmīgu sarīkojuma cikla „Saulgriežu ugunis Rīgas kalnos” izveidošanu un vadīšanu 2006. gadā saņēma radošā darba grupa – Iveta un Vidvuds Medeņi, Ieva un Ansis Ataols Bērziņi, Signe Sniedze un Ilmārs Pumpurs. Balvu pasniedza Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģisko lietu komitejas priekšsēdētāja Helmī Stalte.

Komentāri slēgti.