Čekstere Indra

Čekstere Indra (dzim.Skudra)

cekstere

Dzimšanas dati

1951. gada 28. janvārī Dobeles raj. Bukaišu pagastā

Izglītība un Zinātniskā kvalifikācija

LU Filoloģijas fakultāte, diplomēts filologs, Latviešu valodas un literatūras pasniedzējs (1974); LLU Mežsaimniecības fakultāte, neklātiene, 1.- 4.kurss

(nepabeigta)1974 – 1977.

Kursi. Muzeja darbinieku kursi (1979). Vācu valodas kursi, Minstere, Mittelstufe II (1996). UAC, Darema univ. Biznesa programma (1995). ” Communication and language skills”, UK, Peak national park (1998).

Darba vēsture

Kopš 1974. gada – Gaujas Nacionālais parks etnogrāfs, vecākā zinātniskā līdzstr.;

speciāliste informācijas un kultūrvēstures jautājumos, vecākā eksperte kultūrvides

jautājumos, vecākā speciāliste kultūrvēstures jautājumos. Siguldas Mākslas skola (darba apvien.kārtībā) – Kopš 1997. gada estētikas – etnogrāfijas skolotāja.

Folkloriskā darbība

Kopš 1991. gada – bērnu folkloras kopas “Senlejiņa” vadītāja, folkloras kopā “Senleja” darbojas no 1981.gada.

Līdzdalība projektos:

1. Gaujas nacionālā parka dabas aizsardzības plāna izstrāde – Latvijas – Dānijas

kopprojekts ( Gaujas NP kultūras pieminekļi un kultūrvēsturiskais mantojums),

2. ” Folklife Festival – 1998″, USA( Vidzemes tautas tērpi, tradīcijas, ēdieni).

3. “Cimdu pasaule” (Referāts par materiālu vākumiem Gaujas NP teritorijā, līdzdalība izstādē, arī muzikāla programma ar folkloras kopu “Senlejiņa”), 2000.,I – II.

4. “Meteņi Turaidā” – Meteņu svinēšana Turaidas muzejrezervātā( 1999.,2000., 2001., 2003.,2004., 2005.,2006.)

5. ” Dievu sēdeklis” – starptautisks mākslas simpozijs Siguldā, V, 1999.

6. ” Pasaku taka Siguldā” ( starptautiskā bērnu un jauniešu folkloras festivāla “Pulkā eimu, pulkā teku” ietvaros), 1999.

7. ECOS – OUVERTURE/PHARE projekts ECOREGION – “Nacionālais parks kā lokācijas faktors mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, iespēja radīt jaunas darba vietas un attīstīt reģionu”, 1999.,2000.

8. ” Laimes pirtiņā” (senā biškopība un pirts senatnē (dzemdības pirtī)), Turaidas muzejrezervāts, 2000.

9.Piemiņas akmens folkloristam Voldemāram Stelbergam, 2001.

10. Piemiņas zīme Turaidas lībiešu valdniekam Kaupo pie Krimuldas baznīcas, 2001.

11. “Siguldas novadmācība” (nodaļa – etnogrāfija un folklora), mācību grāmata skolām, Siguldas pilsētas dome, 2002.

12.”Vērtības lauku sētā”, Cēsu raj.,Veselavas pagasta padome, 2002.

13. Akcija “Iepazīsim kultūrvēsturiskās vērtības Gaujas nacionālajā parkā!”, 2003.

14.”Jēkabi – Maizes diena Āraišu vējdzirnavās”, sadarbībā ar Kkf, 2003.(projekta vadītāja)

15. Līdzdalība LTV raidījumā “Gadskārtu raksti” (par ganiem,maizes cepšanu, Vidzemes segām, gadskārtu ieražām)1992.,1993.

16. Līdzdalība LNT raidījumos “GNP programma” par kultūrvēsturiskajiem objektiem un kalendāro ieražu svētkiem ( Jāņi, Ziemassvētki, Meteņi,Lieldienas, dzirnavas,kapsētas, cimdi, Āraišu objekti, Zvārtes ieža apkārtne, senie krogi) 1996. – 1998.

17. Krēslinieku amata dokumentēšana filmā kopā ar Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja speciālistu E.Vēveri ” Visu mūžu un vēlreiz” ( krēslu amatnieks E.Tanne),1980.

Apbalvojumi.

Lielā Folkloras Gada Balva 2004 – par tradicionālās kultūras mantojuma un novadu savdabības glabāšanu, aizsardzību un kopšanu.

Latvijas Republikas Vides ministrijas Atzinības raksts par ilggadīgu darbu vides aizsardzībā, 2004. 21. decembrī.

Publikācijas:

1. I. Skudra (Čekstere). Tautas celtniecības objektu apzināšanas un aizsardzības pasākumi Gaujas nacionālajā parkā / Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1978.g. pētījumu rezultātiem. – Zinātne : Rīga, 1979.

2. I.Skudra (Čekstere). Par stiebru krēslu mājrūpniecību Gaujas NP teritorijā. – ZA Vēstis, 1980.

  1. I.Čekstere. Abrkasītis : ( par maizes cepšanas tradīcijām Gaujas NP) / Literatūra un Māksla”, 1982.

4. I.Čekstere. Bērza koka smarža : ( par stiebru krēslu mājrūpniecību Gaujas NP) / laikr. “Literatūra un Māksla”,1982.

5.I.Čekstere. GNP etnogrāfiskās vērtības,to apzināšana un aizsardzība : Gaujas nacionālajam parkam – 10 / rakstu krājums Mežs. un mežrūpn. Nr.6, 1983.

6. I.Čekstere. Ciemos pie cimdu dvēselītes : ( par Jetti Užāni) / laikr. “Zemgale”, 1991.g.5.janvārī.

7. Rakstu sērija par Zemgales etnogrāfiju un folkloru “Zemgales vācelīte”, laikr. “Zemgale”, 1990.

8.I.Čekstere, R.Limbēna . Magic midsummer in Latvia / WWF Baltic Bulletin, 3/93.

9.Čekstere. Vasara Vaidavā / Meža dzīve Nr.7,1993. ( “Gaujas NP – 20″)

10. GNP Vēstis (1994.- 1997. – 20 numuri) Regulāras publikācijas par etnogrāfiskajiem pētījumiem, tūrisma objektiem u.c.

11.I.Čekstere. Trīs sarkanas rozes zied uz tā mana pūra vāk. : (par folkloras kopas “Senleja” tautas tērpu kolekcijas izveidi) / Turaidas ziņas, 1995. Nr.3 (24).

10.I.Čekstere. Lācīts kāpa ozolā(I), bite koda kājiņā… / Turaidas ziņas, 1997.,Nr.3(33).

12. Ziemassvētki atmiņās : (teicēju atmiņu vākuma publicējums) / ” Turaidas ziņas”,1994.

13.I.Čekstere. Latvijas novadi. Tautas tērpi / grām. “Latviešu tautas dzīvesziņa”, 3.sēj., Rīga : Zvaigzne,1991.

14. I.Čekstere. Maize / grām. “Latviešu tautas dzīvesziņa”, 5.sēj., Rīga, ” Zvaigzne”,1993.

15. I.Čekstere ” “Kalna -Branku” sirsnīgais mirdzums” (par teicējiem Jūliju un Mirdzu Smildziņiem”), “Lauku Dzīve”, 1996.

16. I.Čekstere. Sveicinātas Maijas, Paijas, Sprīdīši …/ Siguldas Labirints, Nr.10, 1997.

17. Ceļā uz Ziemassvētkiem / laikr. Gaujas Nacionālā parka ziņas, XII,1999.

18. Pavasaris dabā un cilvēkos : ( par pavasara kalendārajām ieražām un kultūrvēsturiskajām zonām Gaujas NP) , Āraišu muzejparks / laikr. Gaujas Nacionālā parka ziņas,Pavasaris,2000.g.

19. Ziemassvētku eglīte / laikr. ” Gaujas Nacionālā parka ziņas”, Ziema, 2000.g.

20. Vācijā : (par nacionālo parku kongresu) / laikr. “Gaujas nacionālā parka ziņas”,Ziema,2000.g.

21.Saules gada aplis / laikr. Gaujas Nacionālā parka ziņas”, Pavasaris, 2001.g.

22.Jāņu māte sieru sēja / laikr.”Gaujas Nacionālā parka ziņas”,Vasara, 2001.g.

23. Somugru vienkoce haabja / laikr.”Gaujas Nacionālā parka ziņas”,Vasara,2001.g.

24.Bij’ manam kumeļam zvaigžņu deķis mugurā / laikr.”Gaujas Nacionālā parka ziņas”, Ziema, 2001.g.

25. Balts sniedziņš snieg uz skujiņām / laikr.”Gaujas Nacionālā parka ziņas”, Ziema, 2001.g.

26. Kā mēs Ķempjus apceļojām / laikr.”Gaujas Nacionālā parka ziņas”, Rudens, 2001.g.

27.Senajā Kalevalas zemē / laikr.”Gaujas Nacionālā parka ziņas”, Rudens, 2001. g.

28.Gaujmaliešu senie zvejas rīki / laikr.”Gaujas Nacionālā parka ziņas”, Rudens, 2001.g.

29. Pavasaris klāt / laikr. “Gaujas Nacionālā parka ziņas”, Pavasaris, 2002.g.

30. Taka apkārt Vaidavas ezeram / laikr. ” Gaujas Nacionālā parka ziņas”,Pavasaris,2002.g.

31. Jaunas takas, jauni ekotūrism maršruti / laikr. ” Gaujas Nacionālā parka ziņas. Tūrisma avīze”, 2002.

32. Kubeseles dabas taka / laikr. ” Gaujas Nacionālā parka ziņas”, Vasara, 2002.g.

33. Veselavas muiža un apkārtne / laikr. “Gaujas Nacionālā parka ziņas”, Rudens, 2002.g.

34. Pirms trīsdesmit gadiem… / laikr. “Gaujas Nacionālā parka ziņas”, Pavasaris, 2003.g.

35. Astoņdesmito spožums un posts / laikr. ” Gaujas Nacionālā parka ziņas”, laikr. Vasara, 2003. g.

36.Jēkabiņš bagāts vīrs … / ” Gaujas Nacionālā parka ziņas”, Vasara, 2003. g.

37. Sākusies akcija “Iepazīsim kultūrvēsturiskās vērtības Gaujas nacionālajā parkā! / “Gaujas Nacionālā parka ziņas”, Vasara, 2003. g.

38. Deviņdesmitie gadi un mūsdienas / ” Gaujas Nacionālā parka ziņas”, Rudens, 2003. g.

39. Zelta kamols pār kalnu veļas…: (par akcijas rezultātiem) / “Gaujas nacionālā parka ziņas”, Ziema, 2003.g.

40. Puzuru noslēpumainais skaistums / “Gaujas nacionālā parka ziņas”, Ziema, 2003. g.

41. Ieskats Krimuldas baznīcas un draudzes vēsturē / (rakstu krājumā ), 2005.

Grāmata

I.Čekster. Mūsu maize/Our daily bread” : Maizes cepšanas tradīcijas Latvijā / tulkojums angļu valodā : Aldis Pūtelis; il. Māra Kuplā; mākslinieki Dina Ābele, Arnis Grinbergs. – Rīga : A/S “Hanzas Maiznīca” sadarbībā ar Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, 2004

Grāmata ir pirmais tik plašais vēstījums, kas iepazīstina ar latviešu izsens koptajām maizes cepšanas tradīcijām. Lasītājam ļauts iepazīt maizes tapšanas brīnuma savdabību vēsturiskajos Latvijas novados.

Papildus ziņas: Esmu dzimusi Zemgalē – Dobeles rajona Bukaišu pagastā kā otrais bērns ģimenē. Mācījusies esmu Bukaišu 8.gadīgajā skolā un Bēnes vidusskolā. No Bukaišu skolas visjaukākās atmiņas par skolotājiem un direktoru Jāni Beļicki, kas izskolojis vairākas bukaišnieku paaudzes. Skolai esmu dāvinājusi pašdarinātu grāmatu, kurā ietverti materiāli no A.Karnupa ekspedīcijas Bukaišu pagastā 1942.gadā (arī par lielisko tautas teicēju Līzi Grīnvaldi no „Jurgaišiem”), daļa no ZA Folkloras kŗātuvē esošajiem Bukaišu teicēju pierakstiem, zīmējumi. Uzaugusi laukos, izbaudīju brīvību, ko sniedz dzīve pašu mājās lauku vidū.Mājas ir manas mātes mantojums no viņas vecākiem – Friča un Amālijas Marijas Augustes Holcmaņiem.Beidzot Filoloģijas fakultāti, rakstīju diplomdarbu par A.Brigaderes literārā mantojuma izmantošanu Tērvetes ainavu parka izveidē. No 1974.gada 16.jūlija strādāju Gaujas nacionālajā parkā, pirmos 16 gadus kā etnogrāfe.Esmu piedalījusies vairāku izdevumu tapšanā par Gaujas NP.

Etnogrāfisko materiālu vākšana gadu gaitā kļuvusi par sirdslietu. No 1981.gada dziedu folkloras kopā „Senleja”, bet no 1991.gada vadu bērnu folkloras kopu „Senlejiņa”, no 1997.gada strādāju arī Siguldas Mākslas skolā, mācot latviešu etnogrāfiju. Ar „Senlejiņu” esam dziedājuši Latvijā, Vācijā un Somijā. Somijā piedalījāmies cimdu izstādes atklāšanā Koli nacionālajā parkā – ne tikai ar muzikālo programmu, bet arī ar adījumiem. Kopā ar LEBM (Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs) speciālistiem pētīts krēslinieku amats Gaujas NP, uzņemta īsfilma par krēslu meistaru Eduardu Tanni.Pašai vislielāko gandarījumu sniegusi etnogrāfisko materiālu vākšana par maizes cepšanu, maizes zīmēm, tradīcijām un par to uzrakstītā un LEBM un „Hanzas maiznīcu” izdotā grāmata „Mūsu maize” .Man ir dēls Mārtiņš – Imants. Lielāko daļu dzīves nodzīvojusi Gaujas krastos, esmu iemīlējusi gaujmaliešu sīkstumu un dvēseles smalkumu, bet sirds dziļumos mīt dzimtās Zemgales daba un ļaudis.

Kontakadrese

Darba vieta: Baznīcas ielā 3, Sigulda, LV – 2150; tel. darbā – 78