Latvijas tradicionālās kultūras asociācija

I LATVIJAS TRADICIONĀLĀS KULTŪRAS ASOCIĀCIJAS (LTKA) IZVEIDOŠANĀS VĒSTURE

Biedrība (LTKA) izveidojusies likumsakarīgi, – ņemot vērā pašreizējās sabiedrības aktuālās vajadzības un meklējot ar tām saistīto problēmu risinājumu (nepieciešamība sakārtot lauku kultūrvidi, meklēt ceļus sabiedrības atveseļošanā un jaunas vērtīborientācijas veidošanā; kultūras tūrisma iespējas tautsaimniecības dažādošanai un indivīdu materiālajam nodrošinājumam lauku reģionos; iestāšanās ES, un ar to saistītās iespējas un draudi u.tml.).

Biedrības izveidi sagatavoja vairāki secīgi notikumi un procesi

  • tieši pēdējo gadu laikā uz sabiedriskiem pamatiem strauji veidojās tradicionālās kultūras centri un jaunas sabiedriskās organizācijas lauku rajonos ( Alsungā, Kuldīgā, Liepājā, Rucavā, Salacgrīvā, Madonā u.c.)
  • veidojās izpratne par sabiedrisko organizāciju lomu mūsdienu situācijā, notika pirmie mēģinājumi apvienoties kopīgam mērķim (Kuldīgā pēc Kurzemes kultūras mantojuma centra „Kūrava” iniciatīvas,- vadītāja Ina Celitāne,- tika sasaukti topošo un esošo Kurzemes centru vadītāji, notika semināri 2004. gada I pusē)

  • augsts sabiedrisko spēku aktivitātes demonstrējums bija pēc TK aktīvistu iniciatīvas sasauktā un noorganizētā Rucavas konference (13.-15.08.04), kurā piedalījās ap 70 visdažādāko specialitāšu teorētiķi un praktiķi, kultūras darba organizatori, dažādu sociālo grupu pārstāvji no visas Latvijas, kurā tika apspriesti svarīgi tradicionālās kultūras saglabāšanas, attīstības, pārmantošanas un pētniecības aspekti un kurai ir nozīmīgi rezultāti, kurā arī tika nobalsots par minētās asociācijas dibināšanu

Biedrība „Latvijas tradicionālās kultūras asociācija” tika nodibināta Kuldīgā, 09.09.04. un oficiāli reģistrēta Rīgā, 01.10.04, reģ. Nr. 40008085317

II LATVIJAS TRADICIONĀLĀS KULTŪRAS ASOCIĀCIJAS ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA un KONTAKTU IESPĒJAS

- Ina Celitāne – tel. 6428513, e- inac@inbox.lv

- Oskars Līvmanis – tel.9104945

  • Vietējās grupas – Kuldīgā ( Ina Celitāne – tel. 6428513, e- inac@inbox.lv )

- Liepājā ( Ināra kalnarāja – tel. 6562954)

- Rīgā ( Anda Ābele – tel. 9499043)

- Rucavā ( Gunta Timbra – tel.6156832, e- Rucava.p.p.b@apollo.lv)

- Ventspilī ( Līga Reitere – tel.9855125, e- liiga_reitere@inbox.lv)

- augstākās izglītības ( Lauma Veita – tel.9701529, e- lv@lieppa.lv)

- skolas izglītības ( Sandra Aigare- tel. 6814051, e- sandra.rtkc@inbox.lv )

- pirmsskolas audzināšanas(Dainis Ozoliņš – tel.9470897,

e dainis.ozolins@izm.gov.lv

- ģimenes audzināšanas – Ilga Reizniece -tel.9558866, e-ilga.r@one.lv

- novadu attīstības ( Ina Celitāne – - tel. 6428513, e- inac@inbox.lv )

- jauniešu – (Oskars Līvmanis – tel.9104945)

Iespējams veidot arī savas,- gan vietējās, gan darba vai interešu grupas. Iniciatīva Jūsu!

Asociācija savā darbībā vadās no tiem mērķiem, kādi ir apstiprināti biedrības statūtos un strādā atbilstoši tiem stratēģiskajiem virzieniem, kādi izstrādāti Rucavas konferences noslēguma rezolūcijā

III LATVIJAS TRADICIONĀLĀS KULTŪRAS ASOCIĀCIJAS MĒRĶI

  • Veicināt tradicionālās kultūras attīstību Latvijā.
  • Sekmēt Latvijas tradicionālās kultūras vērtību pārmantojamību un veicināt to pieejamību plašai sabiedrībai gan Latvijā, gan ārvalstīs.
  • Sekmēt Latvijas sabiedrības kultūras, sociālo un etnisko integrāciju.
  • Sekmēt pozitīva Latvijas tēla un atsevišķu reģionu, novadu un pašvaldību tēlu veidošanu ar tradicionālās kultūras līdzekļiem, un padarīt Latviju pievilcīgu ārvalstu tūristu un investoru acīs.
  • Sekmēt indivīda dzīves kvalitātes uzlabošanos.
  • Informēt un izglītot iedzīvotājus tradicionālās kultūras jomā, un rosināt lēmumu pieņēmējus atzīt tradicionālās kultūras nozīmību Latvijas attīstības kopējos procesos.
  • Sekmēt tradicionālās kultūras kapacitātes paaugstināšanos

IV STRATĒĢIJA UN TAKTIKA TRADICIONĀLĀS KULTŪRAS IETEKMES PALIELINĀŠANAI SABIEDRĪBĀ

Konferences „Tradicionālā kultūra mūsdienu kultūras un izglītības kontekstā “rezolūcija

Izstrādāta un pieņemta konferencē Rucavā, 2004. gada 13.-15. augustam

Precizēta un papildināta darba grupā pēc konferences 15. decembrī, 2004.

1. PAMATATZIŅAS

    1. Šī konference ir nopietns stimuls
      1. tradicionālās kultūras ( turpmāk tekstā saīsināti -TK ) stratēģiskās politikas izstrādei un tās sistemātiskai attīstībai Latvijā
      2. TK vērtību ietekmes palielināšanai mūsdienu sabiedrībā
      3. TK jomā strādājošo cilvēku pašapziņas celšanai
      4. plānveidīgas sadarbības veicināšanai starp TK jomas attīstībā ieinteresētajām valsts, sabiedriskajām organizācijām un privātpersonām
    1. Tradicionālā kultūra ir būtiska un neatņemama mūsdienu sabiedrības dzīves joma
      1. Tā ir nozīmīgs nemateriālo resursu avots pozitīvai sociālai un etniskai integrācijai, sabiedrības indivīdu personīgās un nacionālās pašapziņas celšanai
      2. Tā ir nozīmīgs materiālo resursu avots tautsaimniecības nozaru attīstības veicināšanai un lauku vides dažādošanai, reizē ar to sekmējot tautas labklājības līmeņa celšanos
    1. Tradicionālā kultūra mūsdienu kultūras struktūrā ieņem īpašu vietu, tai ir savas pazīmes
      1. tā ir kultūra ( kultūras), kas mūsdienu Latvijas teritorijā veidojusies (veidojušās) daudzu tūkstošu gadu laikā, ir pārmantota no paaudzes paaudzē un veido Latvijas pamatiedzīvotāju (lībiešu, latviešu), kas ir šīs kultūras mantinieki un pēcteči, nacionālo identitāti, Latviskās kultūras pamatu
      2. tradicionālajā kultūrā ir daudzu mūsdienu kultūras virzienu, atsevišķu tautsaimniecības nozaru aizmetņi
      3. TK ir viengabalaina sistēma, tajā ietilpst viss, kas saistīts ar cilvēka garīgo un materiālo dzīvi, kas pastāv savstarpējā mijiedarbībā un atkarībā. Folklora, tautas mutvārdu daiļrade ir nesaraujami saistītas ar cilvēku ikdienas dzīvi,- ar darba un sadzīves tradīcijām
    1. Pašreizējā sabiedrības attīstības posmā tradicionālās kultūras ietekme sabiedrībā būtiski mazinājusies. Tam ir vairāki iemesli
      1. tradīciju vairākkārtīgais pārrāvums vardarbīgā ceļā (svešzemju iekarojumi, viedo cilvēku un svētvietu iznīcināšana, izvešanas un piespiedu izceļošanas), dabiskās atmiršanas veidā ( masveida slimības, jaunāku laiku modes tendenču, citu kultūru ietekme, dzīvesveida maiņa)
      1. zemais izglītības līmenis tradicionālās kultūras jomā visās tās pakāpēs
      1. atsevišķu sabiedrības grupu, personu vēlme apzināti mazināt tradicionālās kultūras nozīmi un ietekmi, izplatot vienpusīgu, pat melīgu informāciju
    1. Tradicionālās kultūras jomā jānodrošina pieejamība un nepārtrauktība. Tie ir nepieciešami priekšnoteikumi,
      1. lai radītu iespēju plašai sabiedrībai iepazīties ar tradicionālās kultūras vērtībām, veidotu izpratni par to patieso būtību, sekmētu to apgūšanu atbilstoši katra indivīda spējām un vajadzībām
      2. lai iekļautos vienotā Eiropas un pasaules tradicionālajā kultūrvidē, tādējādi veicinot dažādu kultūru saprašanos un mazinot etnisko nošķirtību

2. PROBLĒMAS VALSTS KULTŪRPOLITIKAS UN TĀS REALIZĒŠANAS JOMĀ

2.1. Pastāvošajos valsts politikas plānošanas dokumentos TK joma ir sajaukta kopā ar citām jomām, virzieniem, piemēram, ar Dziesmu svētku organizēšanu, māksliniecisko pašdarbību, amatierteātru mākslu u.tml. vai arī tās nozīme tiek sašaurināta,- piemēram, TK netiek aplūkota kā kultūras veselums, bet tikai kā tautas mākslas parādība. Tas neļauj pārskatīt un līdzsvaroti plānot ne TK, ne arī citas kultūras jomas

    1. Neskatoties uz to, ka TK attīstībā objektīvi ieinteresēti visdažādāko valsts un sabiedrisko organizāciju teorētiķi, praktiķi, kultūras darba organizatori, arī dažādu sociālo grupu un slāņu indivīdi,- līdzšinējā kultūras ministrijas praksē nav ievērota elementāra demokrātija un pieejamība tautai vitāli svarīgu jautājumu risināšanā, kā, piemēram, “Likumprojekta par tautas mākslas tradīciju saglabāšanu” apspriešanā, drīzāk otrādi: vērojama apzināta informācijas nesniegšana problēmas risinājumā ieinteresētajām personām

2.3. Vērojama kultūrai paredzēto līdzekļu nevienlīdzīga un nepamatota sadale

2.3.1.Bagātīgi tiek finansēti lielie valsts pasākumi un galvaspilsētas pasākumi ( Dziesmu svētki un festivāli), kas notiek galvenokārt Rīgā, taču reālie TK jomas darītāji novados tiek atbalstīti ļoti vāji vai nemaz

2.3.2 Acīmredzama ir tendence visai prāvus tradicionālās kultūras jomai paredzētos līdzekļus (gan vietējos, gan ES ) novirzīt uz dažādu mūsdienu kultūras jomu mākslinieciskās pašdarbības attīstīšanu, Dziesmu svētku sagatavošanu un organizēšanu

    1. Netiek nodrošināta pietiekama sabiedrības informētība un pieejamība TK vērtībām
      1. Masu medijos TK tiek atspoguļota minimāli, vienpusīgi un neprofesionāli, izņemot specifiskos TK raidījumus, kā, piem., TV programma „Klēts”. Ir gadījumi, kad tiek izplatīta tendencioza un melīga informācija
      2. Nav vienota informatīvā tīkla, kas sniegtu pilnvērtīgu, visaptverošu informāciju par notiekošajiem procesiem TK jomā Latvijā un pasaulē
      3. Nav izveidota sistēma to folkloras un etnogrāfisko materiālu atdošanai atpakaļ novadiem, kas savulaik ekspedīcijās savākti un glabājas centralizētās krātuvēs (Folkloras krātuvē, Valsts un rajonu muzejos).
      4. Interesentiem un pētniekiem nav pieejami elektroniskā versijā Folkloras krātuvē esošie materiāli

2.5. Netiek novērtēta izglītības loma mūsdienu sabiedrībā TK saglabāšanā un tālākā attīstībā, kā arī ikviena indivīda vajadzību apmierināšanā

      1. TK ir praktiski izstumta no skolu sistēmas,- ir tikai viens izvēles priekšmets „Baltās stundas”1.-3. klasēs), kas dod zināmu ievirzi TK. Nav mācību priekšmeta pamatblokā visām vecuma grupām, kurā tiktu veidots viengabalains priekšstats par TK un tās pielietošanas iespējām ( ne teorētiskā, ne praktiskā veidā) nevienā no vecuma grupām

* Ar TK šeit domāts viss TK kopums, sistēma, nevis atsevišķu tautasdziesmu pantiņu skaitīšana vai dziesmu dziedāšana, vai pat rokdarbi, kas patreizējās skolu programmās ir salīdzinoši vairāk un profesionālāk izstrādāti

      1. Nav izveidota vai atsevišķos gadījumos (Mākslas un Mūzikas skolās) sagrauta TK speciālistu (teorētiķu un praktiķu) sagatavošanas sistēma, kā rezultātā katastrofāli trūkst
  • docētāju vidējās speciālās un augstākās izglītības sistēmā
  • zinošu un kvalificētu skolotāju (TK mācīšanā, dzimtās valodas, dziedāšanas mācīšanā, audzināšanas darbā) vispārizglītojošās skolās
  • kvalificētu speciālistu (folkloristu, etnogrāfu, TK darba organizatoru) reģionālajos un novadu TK centros, klubos, pēc kuriem šobrīd ir liela nepieciešamība, un kuri strauji veidojas vietējās iniciatīvas un vajadzības rezultātā
  • visdažādāko praktiķu (kokles un stabules spēles, rotu kalšanas, tautas tērpu darināšanas, kokapstrādes, pīšanas, tradicionālās dziedāšanas utt.) folkloras un amatniecības kopu, dažādu ar TK saistītu pulciņu, nometņu, „skoliņu” vadīšanā

2.6. Nav Valsts programmas un reāla atbalsta novadu tradicionālās kultūras sistemātiskā saglabāšanā, attīstīšanā un pētīšanā

      1. Šobrīd valstiski tiek stimulēta galvenokārt folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu uzstāšanās kvalitāte un piedalīšanās valsts nozīmes svētkos un festivālos
      2. Netiek ņemts vērā, ka TK saglabāšana, attīstība novados ir ļoti dažādās pakāpēs. Ir novadi, kur tradīcijas ir saglabājušās, turpinās, kur tās tiek popularizētas, pētītas (Alsunga, Rucava). Tai pat laikā ir ārkārtīgi daudz novadu, kur šīs tradīcijas ir izzudušas vai arī netiek uzturētas un koptas, un novada ļaudis pat nav informēti par viņu novadam piederošām vērtībām.

Tā rezultātā noplicinās lauku kultūrvide, tiek mazinātas šo atsevišķo novadu ļaužu garīgās un materiālās iespējas, mazinās vietējais patriotisms, vērojama ļoti strauja vietējo ļaužu aizplūšana uz pilsētām, uz ārvalstīm. Arī teorētiskajā plānā neveidojas vispusīgs priekšstats ne par katra novada atšķirīgo kultūru ( tik pat atšķirīgi, cik novadi ir savos tautastērpos, tik pat arī savā dziedājumā, tradīcijās), ne par tradicionālo kultūru tās kopumā

2.7. Tradicionālās kultūras zemais prestižs sabiedrībā, tradicionālās kultūras lomas nenovērtēšana, attiecīgi zemais finansējuma % zinātnei ( attiecīgi vēl zemākais humanitārajiem pētījumiem, tai skaitā TK), rada virkni nevēlamu parādību TK pētījumu jomā

      1. Latvijā ir ierobežota fundamentālu, visaptverošu, mērķtiecīgu pētījumu iespēja tradicionālajā kultūrā
      2. TK jomā maz zinātņu doktoru, profesoru, maz ienāk jauno pētnieku. Medijos un augstskolu mācību procesā figurē vienas un tās pašas personas, kas neveicina veselīgas konkurences rašanos, rada iespaidu par vienīgām un pareizajām teorijām un ir zināma autoritārisma pazīme
      3. Ļoti maz vai praktiski nemaz nav pētījumu pedagoģiskajās un psiholoģijas augstskolās, reģionālajās augstskolās, kas būtiski varētu sekmēt tieši atsevišķo novadu kultūras izpēti un lietišķo pētījumu attīstību, kā arī celtu attiecīgo speciālistu kvalifikāciju

Minētās problēmas TK pētījumu jomā rada virkni citu problēmu. Tieši tādēļ Latvijas kultūrvidē neveidojas vienots priekšstats par atsevišķām kategorijām, jēdzieniem, nav skaidra priekšstata par TK saturu, iedaļām. Tas savukārt apgrūtina mācību programmu, mācību grāmatu izstrādi, speciālistu sagatavošanu

3. STRATĒĢISKIE DARBĪBAS PAMATVIRZIENI

3.1. Iekļaut tradicionālo kultūru kā atsevišķu jomu valsts politikas plānošanas dokumentos visos līmeņos

3.1.1. Izstrādāt valsts kultūrpolitiku tradicionālajā kultūrā un iekļaut to kā atsevišķu jomu valsts programmā „Kultūra”

3.1.2. izstrādāt un iekļaut tradicionālo kultūru kā atsevišķu jomu visu līmeņu ( reģionu, rajonu, pagastu / pilsētu ) attīstības plānošanas dokumentos

3.2. Izstrādāt pamatotu, sabalansētu, mērķtiecīgu finansēšanas politiku tradicionālās kultūras jomā

3.2.1. palielināt tradicionālās kultūras kopējo apjomu

3.2.2. paredzēt atbilstošu finansējumu kultūrpolitikas veidošanai valsts līmenī; tradicionālās kultūras saglabāšanai, kopšanai un tālākai attīstībai konkrētās kultūrvidēs,- pagastos un pilsētās; TK darba koordinēšanai un konsultēšanai reģionālajos centros; valsts izglītības sistēmas veidošanai un nodrošināšanai; dažāda veida pētījumu ( fundamentālu, lietišķu, valstiskas nozīmes, vietējo) attīstīšanai; informācijas sistēmas veidošanai un tās nodrošināšanai; publicitātes veicināšanai; lielu valstisku pasākumu organizēšanai utt.

3.2.3.nodrošināt proporcionālu finansējuma sadali starp visiem valsts reģioniem ar VKKF palīdzību

3.2.4.veicināt ārējā finansējuma piesaisti no Eiropas Savienības fondiem, nodrošinot starptautiskajiem projektiem nepieciešamo līdzfinansējuma daļu (25 % no projektu kopējā budžeta)

3.3. Veidot izglītības sistēmu tradicionālās kultūras apguvē visos tās līmeņos un veidos

3.3.1. Izstrādāt Valsts izglītības politiku tradicionālās kultūras mantojuma apguvē

3.3.2. Izstrādāt tradicionālās kultūras programmu, metodikas, mācību metodisko kompleksu tās apguvei visos pamatizglītības veidos un līmeņos

3.3.2.1. pirmsskolas izglītībā, – ieviešot jaunas metodes, kas balstītos tradicionālajā kultūrā, plaši pielietojot folkloru saistījumā ar ikdienas dzīves un svētku situācijām

3.3.2.2.3.3.2.3.nproblem daatavou (ogrionoras kopas; skolas izglītībā ,- nepieciešams atsevišķs mācību priekšmets viengabalaina priekšstata veidošanai par tradicionālo kultūru un tās pielietošanu mūsdienu dzīves praksē, veidojot mācību metodikas atbilstoši bērnu vecuma un psiholoģiskajām īpatnībām:

- 1.-3. klasēs – ar empīrisku ievirzi, dzīvā, aizraujošā, emocionālā veidā, bērniem praktiski darbojoties

- 4.-9. klasēs – vispārēja teorētiska priekšstata radīšana par latviešu tradicionālo kultūru, plaši pielietojot mūsdienu tehnoloģiju iespējas

- 9.-12. klasēs -kultūras vēstures kursā dažādu tradicionālās kultūras sistēmu studēšana, salīdzināšana, izvēles kursā interesentiem padziļināta latviešu tradicionālās kultūras apguve

3.3.3. interešu izglītībā – spēlēšana uz tautas mūzikas instrumentiem, dziedāšana tautas balsā, vingrināšanās dažādos amatos, to apguve dažādos interešu pulciņos, klubos, tradicionālās kultūras centros, āŗpusskolas interešu centros

3.3.4. ģimenes izglītībā

3.3.5. Izstrādāt tradicionālās kultūras speciālistu sagatavošanas sistēmu, kas ietvertu sevī

3.3.5.1. tradicionālās kultūras praktiķu ( muzikantu, tradicionālās dziedāšanas speciālistu, dažādu amatu meistaru) sagatavošanu Mākslas, Mūzikas, Amatniecības, Profesionāli tehniskajās skolās, utml., iegūstot noteiktu profesionālo kvalifikāciju, kas dotu iespēju strādāt par dažādu pulciņu, kursu, klubu vadītājiem gan dažādās kultūras iestādēs, gan izglītības iestādēs. Izstrādāt minēto speciālistu sagatavošanas programmas

3.3.5.2. tradicionālās kultūras speciālistu ,- teorētiķu un praktiķu ( etnogrāfu, filozofu, folkloristu, etnomuzikologu, tradicionālās muzicēšanas, tradicionālās dziedāšanas, tradicionālās audzināšanas, tautas tērpu darināšanas, senvēstures, tradicionālās kultūras pasniedzēju, tradicionālās kultūras darba organizatoru u.c.) sagatavošanu Latvijas Universitātē, Kultūras Akadēmijā, Mākslas akadēmijā, Mūzikas akadēmijā, pedagoģiskajās un psiholoģiskajās augstskolās utml. darbam vispārizglītojošās, vidējās speciālās, un augstākās mācību iestādēs, tradicionālās kultūras centros ar tradicionālo kultūru saistītu teorētisku un praktisku priekšmetu pasniegšanai. Izstrādāt minēto speciālistu sagatavošanas programmas

3.3.6. Izstrādāt mācību programmu kursa „Latviešu tradicionālā kultūra” ( ievirzes, saīsinātā) iekļaušanai un pasniegšanai visdažādāko speciālistu (skolotāju, psihologu, filologu, ārējo un iekšējo sakaru, masu mediju, mākslas, mūzikas, kultūras darba vadītāju u.c.) vispārējās sagatavošanas sadaļā augstākajās mācību iestādēs

3.4. Panākt augstāku mērķtiecību, sabiedrisko lietderību zinātnē

3.4.1. Izstrādāt politiku zinātnes attīstībai tradicionālās kultūras jomā

3.4.2. Veidot pārskatus par jau esošajiem un perspektīvajiem pētījumiem tradicionālajā kultūrā, darīt tos pieejamus plašākam interesentu lokam

3.4.3. Iesaistīt jau esošos zinātniekus un jaunos pētniekus valstij nozīmīgu mērķu īstenošanā ( tradicionālās kultūras jēdzienu, satura izstrādē, mācību programmu, mācību līdzekļu sagatavošanā, novadu tradicionālās kultūras izpētē utml.)

3.4.4. Veicināt pētniecību jau esošajos zinātņu centros, kur tā jau notiek, uzsākt pētniecību, kur tas līdz šim nav darīts, īpaši veicinot pētniecību pedagoģijas un psiholoģijas augstskolās

3.4.5. Attīstīt TK statistiku, – uzskaitīt dažādus elementus: TK centrus; folkloras kopas; skolas, kurās tiek mācīta folklora, tradicionālā kultūra; pētījumu problēmas; pētniekus; projektus; dažāda veida sakarus ar ārzemēm

3.4.6. Veidot tradicionālās kultūras vērtību reģistru

3.5. Nodrošināt sabiedrībai tradicionālās kultūras vērtību un pakalpojumu pieejamību ar mūsdienu informācijas tehnoloģijas radītajām iespējām

3.5.1. Izveidot TK portālu, – vienotu, sistemātisku informācijas avotu internetā ar plašām meklēšanas iespējām, kurā tiktu nodrošināta informācija par visdažādākajiem ar tradicionālo kultūru saistītiem jautājumiem, tiktu nodrošināta piekļūšana visiem Folkloras krātuves, kā arī citu informācijas avotu resursiem. Nodrošināt tā attīstīšanu.

3.5.2. Izmantot minēto portālu TK informācijas iegūšanai Latvijas (reģiona, pilsētas, pagasta ) tēla veidošanā

3.6. Paaugstināt tradicionālās kultūras jomas organizatoru profesionālo kapacitāti

3.6.1. Visdažādāko TK darba organizatoru ,-folkloras kopu , etnogrāfisko ansambļu, tradicionālās kultūras centru, pašvaldību kultūras iestāžu, ar tradicionālo kultūru saistīto sabiedrisko organizāciju vadītāju un aktīvistu apmācība mūsdienu menedžmenta un mārketinga prasmēs

3.6.2. TK tīkla izveide visā Latvijā

3.6.3. Aktīva iesaistīšanās dažāda līmeņa TK projektu sagatavošanā dažādu Latvijas mērķgrupu vajadzību apmierināšanai un problēmu risināšanai

V LATVIJAS TRADICIONĀLĀS KULTŪRAS ASOCIĀCIJAS ŠĪ BRĪŽA AKTUĀLIE UZDEVUMI

  • tradicionālās kultūras iekļaušana visos valsts normatīvajos dokumentos
  • tradicionālās kultūras vietas un nozīmes skaidrošana mūsdienu sabiedrībā
  • dažādu TK kursu, programmu izstrāde un ieviešanu visās izglītības pakāpēs un veidos, īpašu vietu ierādot attiecīgu speciālistu sagatavošanai
  • TK saglabāšana, attīstība, apguve un pielietošana novados

VI LATVIJAS TRADICIONĀLĀS KULTŪRAS ASOCIĀCIJAS NOZĪMĪGĀKIE DARBA VIRZIENI UN AKTIVITĀTES 2005. GADĀ

  • LTKA kultūrpolitikas darba grupa ( Sandra Aigare, Arturs Šulcs, Dainis Ozoliņš, Aija Jansone ) piedalījās jauno kultūrpolitikas vadlīniju „Nacionāla valsts” izstrādē Kultūras ministrijā
  • Nozīmīga sadarbība veidojas ar Liepājas pedagoģijas akadēmiju,- šī gada maijā notika LTKA un LPA galotņu tikšanās Rucavā, kurā abas puses apmainījās ar savstarpējiem piedāvājumiem. Tikšanās rezultātā tuvākajā laikā tiks noslēgts savstarpējās sadarbības līgums
  • Pirmā pārrobežu sadarbība – kopīgās politiskās akcijas „Baltijas okupācijas upuru piemiņas ceļš” organizēšana kopā ar Klaipēdas ( Lietuva) latviešu organizāciju „Atpūta” šī gada martā, kurā iesaistījās vairākas politiskās organizācijas un folkloras kolektīvi
  • LTKA dalībnieki ( Arturs Šulcs, Ina Celitāne) pārstāvēja asociāciju Salacgrīvas apspriedē, kas tika organizēta sakarā ar UNESCO forumu
  • LTKA dalībnieki Sandra Aigare, Arturs Šulcs, Māra Taivane pārstāvēja asociāciju ar referātiem UNESCO organizētajā forumā par nemateriālo kultūras mantojumu, kas notika Rīgā, 1.-4. jūlijam
  • LTKA prezidente Sandra Aigare iestājusies LPA maģistrantūrā, iegūstot ar savu referātu augstāko novērtējumu un uzņemta budžeta grupā. Paredzētā maģistra darba tēma „Tradicionālās kultūras apguve „Zvanītāju” vasaras skoliņās”
  • 12.,13. augustā notika LTKA gada apspriede Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, kuras ietvaros notika Rucavas kultūras diena Kurzemes sētā. Iesākto sadarbību paredzēts turpināt, arī turpmākajos gados rīkojot asociācijas apspriedi saistījumā ar attiecīgu kāda viena atsevišķa novada ( piem., Suitu, Nīcas, Bārtas utml.) kultūras dienu
  • LTKA kultūrpolitikas darba grupa iesaistījusies Izglītības ministrijas projektā „Mūžizglītības stratēģijas izstrāde” ( Arturs Šulcs, Sandra Aigare, Zenta Mennika)