bibliogrāfija

[lapa tiek papildināta]

Informāciju par publikācijām un rakstiem var iegūt: http://www.lnb.lv/lv/lasitajiem/katalogi-un-datu-bazes/nacionalas-bibliografijas-datubazes

Digitālā bibliotēka http://www.lnb.lv/lv/digitala-biblioteka

Grāmatas: http://www.lnb.lv/lv/lasitajiem/katalogi-un-datu-bazes/valsts-nozimes-biblioteku-elektroniskais-kopkatalogs

Jaunākais LNB http://www.lnb.lv/lv/lasitajiem/jaunieguvumi/etnografija-folklora-kulturas-antropologija

Bendorfs Vilis. Dažu Dienvidlatgales tautasdziesmu melodiju iespējamais senums // Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis. – 1992. – Nr. 9. – 30.-32. lpp.

Bendorfs Vilis. Latviešu tautas mūzikas dialekti // Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis. – 1989. – Nr. 10. – 54.-59. lpp.

Bendorfs Vilis. Latviešu tautasdziesmu melodikas elementu senums un cilme // Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis. – 1988. – Nr. 10. – 73.-77. lpp.

Bendorfs Vilis. Latviešu valodas prosodijas īpatnību ietekme uz tautasdziesmu melodiku // Latviešu mūzika. – Rīga, 1977. – 12. sēj. – 76.-81. lpp.

Bendorfs Vilis. Latvju tautas mūzikas materiāli. 1. grāmata: Līgotnes. (1894) faksimilreprodukcijas komentāri // Jurjānu Andrejs mūzikas kultūrā un tautā. – Rīga, 1981. – 122.-131. lpp.

Bendorfs Vilis. Mūzika “Latvju Dainu” ievadapcerējumā un pirmajā lielajā nodaļā // Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis. – 1990. – Nr. 10. – 59.-65. lpp.

Bendorfs Vilis. Vērojumi 1970. gadā savākto tautasdziesmu metrikā, valodā un melodikā // Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis. – 1971. – Nr. 12. – 118.-124. lpp.

Tautas mūzikas teicēji, vācēji, pētnieki / Māra Vīksna, Vilis Bendorfs ; LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. Latviešu folkloras krātuve. – Rīga : Zinātne, 2000 (Rīga : tipogr. “Svētdienas rīts”)

(Adr. http://www.lmic.lv/muzikol.php?PHPSESSID=74a28bd067d19ad2df4cb8975977c405)

(Adr.:http://www.uni-bamberg.de/ppp/ethnomusikologie/Bordun.htm)

Boiko Mārtiņš „Par dažām sēlisko apvidu tautas mūzikas īpatnībām“. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa: Sociālās un humanitārās zinātnes. 55. sēj., 2001 Nr. 5/6: 117-127.

Boiko Mārtiņš. “Baltic and Balts: On the History of Notions and the Question of Baltic Regionalism.” the world of music, vol. 44(3), Traditional Music of the Baltic Countries, 2002. – 7-19 lpp.

Boiko Mārtiņš. “Latvian Ethnomusicology: Past and Present.” In: Yearbook for Traditional Music 26/1994: 47-65.

Boiko Mārtiņš.Liaison Officer Latvia” [Report on Latvian ethnomusicology 1994-1999]. In : Bulletin of the International Council for Traditional Music, No. XCVI, April 2000, International Council for Traditional Music, Department of Music Columbia University, New York, 2000. – 29-32 lpp.

Boiko Mārtiņš. “On the Interaction Between Styles in Baltic Folk Music: sutartinės Polyphony and East Baltic Refrain Songs.” In: M. P. Baumann, A. Simon & U. Wegner (eds.) European Studies in Ethnomusicology: Historical Developments and Recent Trends. Selected Papers Presented at the VIIth European Seminar in Ethnomusicology, Berlin, October 1-6, 1990. Wilhelmshaven: Florian Noetzel Verlag: 218-236.

Boiko Mārtiņš. “On the Issue of Polymodality in the Vocal sutartinės Played on the Psaltery kanklės.” The 4th international Baltic psaltery symposium *Kantles (kantele-kannel-kokles-kankles-gusli) and zither-like instruments in the Baltic sea region, Riga, October 25-29, 2000.

Boiko Mārtiņš. “Relics of Burial Laments in Latvia”. In: Jukka Louhivuori (ed.) Finnish Yearbook of Ethnomusikology 1998. Special Issue: Conference Proceedings of the European Seminar in Ethnomusicology 1997. Helsinki: The Finnish Society for Ethnomusicology: 152-162.

Boiko Mārtiņš. “The Latvian Choral Movement and Folk Music Revival Movement. Some Comparative Aspects.” In: Regional SeminarSong Festival – Tradition in Change”. July 28-29, 2001, Riga, Latvia. Final Report. Riga: Latvian Folk Art Centre, 2002. – 31-33 lpp.

Boiko Mārtiņš. “The Latvian Folk Music Movement in the 1980s and 1990s: From “Authenticity” to “Postfolklore” and Onwards.the world of music, vol. 43 (2+3) Folk Music in Public Performance, 2001. - 113-118.

Boiko Mārtiņš. “The Officium Defunctorum (Office of the Dead’) and the Mourning Rites in Eastern Latvia. A Preliminary Study“. In: Rimantas Astrauskas (ed.) Ritual and Music. Papers presented at the International Ethnomusicological Conference held in Vilnius,

Boiko Mārtiņš. “Two instrumental pieces, played by a “skudučiai” ensemble and recorded by Eduard Wolter in northeast Lithuania, parish Jūžintai, 1909″. In CD: Artur Simon and Ulrich Wegner (eds.) Music! 100 Recordings. 100 Years of the Berlin Phonogramm-Archiv 1900-2000, Museum Collection Berlin, WERGO in Mainz: 114-117.

Boiko Mārtiņš. „1. gadu tūkstotis baltu tautu etniskajā vēsturē un tā atbalsis tautas mūzikā.” Boiko Mārtiņš / dr.habil.hist. Raisa Deņisova). – Grāmata Nr. 3: 5-13.

Boiko Mārtiņš. „Asaras, putni un ūdenskritums. Īss ievads kaluli mūzikā un mūzikas teorijā.” Mūzikas Saule Nr. 4, 2001. – 20-21 lpp.

Boiko Mārtiņš. „Bordun und einige weitere Formen der baltischen Mehrstimmigkeit im Kontext der frühen ethnischen Geschichte. Methodologischer Aspekt.” In: Rimantas Astrauskas (ed.) Ethnic Relations and Musical Folklore. Papers presented at the International Ethnomusicological Conference held in Vilnius, Lithuania, in 1999. Vilnius: Department of Ethnomusicology, Lithuanian Academy of Music, 2002. – 64-68 lpp.

Boiko Mārtiņš. „Der vokale Bordun in Lettland.” In: Rupert Godehard (Hrsg.), Max Peter Baumann (CD-Rom-Projektleitung) CD-Rom Multimedia Präsentation, Beilage zum Magazin uni. vers 2 (das Magazin der Otto-Friedrich-Universität Bamberg).

Boiko Mārtiņš. „Ėtnoistoričeskie aspekty latyšskogo burdonnogo mnogogolosija.” In: Raisa Denisova (red.) Balty, slavjane, pribaltijskie finny. Ėtnogenetičeskie processy. Rīga: Zinātne: 82-108.

Boiko Mārtiņš. „Garīgās vārsmas. Piezīmes par kāda vecticībnieku tradicionālās mūzikas žanra vēsturi un tagadni.” In: Meklējumi un atradumi 2004. Rīga: Zinātne, 2004. – 9-20 lpp.

Boiko Mārtiņš. „Introduction/Introduction” & „Lettonie/Latvia”. In CD: Voix des Pays Baltes. Chants Traditionnels de Lettonie, Lituanie, Estonie. INEDIT, W 260055 : MCM, Maison des Cultures du Monde, 1994. – 3-5 lpp.; 10-12 lpp.

Boiko Mārtiņš. „IV Mūsdienu tautas mūzikas festivāls. Mārtiņa Boiko saruna ar Gitu Lanceri.” Mūzikas Saule Nr. 6 (14), 2002. – 26-27 lpp.

Boiko Mārtiņš. „Jezuīti: mentalitāte un mantojums.” Kultūras Forums, 2005. gada 13.-20. maijs, Nr. 18(148): 4.

Boiko Mārtiņš.Joahims Brauns latviešu muzikoloģijā. Joachim Braun in Latvian Musicology. Joachim Braun in der lettischen Musikwissenschaft.” In: Joahims Brauns Raksti. Mūzika Latvijā. Studies. Music in Latvia. Schriften. Musik in Lettland. Rīga: Musica Baltica, 2002. – XLII-LXVII.

Boiko Mārtiņš. „Klusums un klusēšana. Piezīmes un fragmenti.” Diena, Sestdiena, 2004. gada 3. jūlijs, Nr. 152 (3983): 15.

Boiko Mārtiņš. „Latgales tradicionālās mūzikas vēsturiskie un stilistiskie slāņi. Katoliskā tradicionālā mūzika.Kultūras Forums, 2005. gada 27. maijs-3. jūnijs, Nr. 20(160): 4.

Boiko Mārtiņš. „Latviešu muzikoloģija/mūzikas zinātne. Vēsturiski kritisks pārskats.” Latvijas Mūzikas informācijas centra interneta lapa

Boiko Mārtiņš. „Latviešu vokālais burdons“. In: Tradicionālā dziedāšana I. Metodisks materiāls Vasaras dziedāšanas svētkiem. Rīga: Valsts tautas mākslas centrs, 2001. – 1-8 lpp.

Boiko Mārtiņš. „Mirušo ofīcijs (officium defunctorum) un sapņu folklora Dienvidaustrumlatvijā”. In: Materiāli par kultūru mūsdienu Latvijas kontekstā. Rīga: Zinātne, 2001. – 69-105.

Boiko Mārtiņš. „Mūzika un skaņu ainava talkās. Music and soundscape in the talkas.” In: Baltica-2003, Starptautiskais folkloras festivāls. Rīga: Valsts aģentūra “Tautas mākslas centrs”, 2003. – 11-12 lpp.

Boiko Mārtiņš. Mūzikas socioloģija un skaņdarba individualitāte.” Latviešu mūzika. 19. laid. – Rīga: Liesma: 6-34. lpp.

Boiko Mārtiņš. „Nāve, rudens, sapņi un mirušo ofīcijs Latgalē.” Mūzikas Saule, 2004 Nr. 5(25): 24-27.

Boiko Mārtiņš. „No autentiskuma uz postfolkloru un tālāk. Folkloras kustība 80.-90. gados.” Mūzikas Saule Nr. 5, 2001. – 22-23 lpp.

Boiko Mārtiņš. „Parādi vēsturei, domas nākotnei” [M. Boiko saruna ar Joahimu Braunu.] Mūzikas Saule Nr. 1(15), 2003. – 10-15 lpp.

Boiko Mārtiņš. „Psalmu dziedāšanas tradīcija Latgalē.” In: Acta Latgalica. Zinōtniski roksti, dokumenti, apceres. 11. sēj. Daugavpiļs: Latgolas pētnīceibas instituta izdevnīceiba, 2001. – 348-377.

Boiko Mārtiņš. „Sledy sutartines v Latvii.” Pribaltijskij muzykovedčeskij sbornik. 4. laid. Vilnius: Muzika: 61-81.

Boiko Mārtiņš. Sutartiņu pēdas Latvijā.” Latviešu mūzika. 18. laid. – Rīga: Liesma: 64-110. lpp.

Boiko Mārtiņš. „Tautas mūzika Latvijas kultūrvēsturiskajos apgabalos. Folk Music in the Historical Regions of Latvia. Narodnaja muzyka v kul’turno istoričeskih oblastjah Latvii.” Baltica ‘91. Starptautiskais folkloras festivāls, 9.-14.VII, E. Rīga: Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1991. – 46-62.

Boiko Mārtiņš. „Tikšanās ar mirušajiem sapņos: tipizēti un netipizēti stāstījumi un to funkcionālie un kultūrvēsturiskie konteksti.” In: Agita Lūse (red.) Cilvēks. Dzīve. Stāstījums. Rīga: Latvijas Antropologu biedrība, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2002. – 115-125 lpp.

Boiko Mārtiņš. „Totenoffizium, Jesuiten und heidnische Seelenspeisungen in Südostlettland.” In: Heike Müns (Hg.) Musik und Migration in Ostmitteleuropa. Schriften des Bundesinstituts für Kultur und Geschichte der Deutschen im östlichen Europa, Oldenburg. Bd. 23. München: R. Oldenburg Verlag, 2005. – 61-79 lpp.

Boiko Mārtiņš. „Volksmusikbewegung im Baltikum in den 70er und 80er Jahren. Kontexte, Werte, Konflikte.” In: Joachim Braun, Vladimir Karbusicky und Heidi Tamar Hoffmann (Hrsg.) Verfemte Musik. Komponisten in den Diktaturen unseres Jahrhunderts. Dokumentation des Kolloquiums vom 9.-12. Januar 1993 in Dresden. Frankfurt am Main, Berlin, Bern usw.: Peter Lang: 349-357.

Boiko Mārtiņš. „Vom Einfachen zum Komplexen? Einige Bemerkungen zur Methodologie der lettischen und litauischen Volksmusikforschung.” In: Music of the Twentieth Century within the Horizons of Musicology. Selected papers of the 29th and 32nd conference of Baltic musicologists. Vilnius: Lietuvių kompozitorių sąjunga, 2001. – 103-109.

Boiko Mārtiņš. „Zum Begriff ‘Bordun’: Etymologien, Bedeutungen, Geschichte.” Web Site Ethnomusikologie/Volksmusik der Fakultät Pädagogik, Philosophie, Psychologie der Universität Bamberg, 42 lp.

Boiko Mārtiņš. Die litauischen Sutartinės. Eine Studie zur baltischen Volksmusik. Dissertation, Universität Hamburg. Hamburg: Svl. (389 lp.)

Boiko Mārtiņš. Latviešu teikto dziesmu melodiskā veidojuma tehnikas. – Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Musica Baltica. (146 lp.)

Boiko Mārtiņš. Latviešu, krievu un angļu anotācija CD Garīgās vārsmas. Daugavpils Svētās Dievmātes Dzimšanas baznīcas vecticībnieku muzikālās tradīcijas. Duhovnye stihi. Muzykal’nye tradicii staroobrjadcev Hrama Roždestva Presvjatoj Bogorodicy v Daugavpilse. Spiritual Verses. Musical Traditions of Russian Old Believers in Daugavpils (Church of the Birth of Our Lady). Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2003. – 6-31 lpp.

Lithuania, December 11-12, 1997. Vilnius: Lithuanian Academy of Music, Department of Ethnomusicology: 29-37.

Brambats Kārlis. “Die lettische Volkspoesie in musikwissenschaftlicher sicht: Musikinstrumente im spiegel des lettisghen Volksliedes” (Latviešu tautas poēzija muzikāli zinātniskā aspektā: mūzikas instrumentu atspoguļojums tautasdziesmā).

Brambats Kārlis. “Par latviešu tautasdziesmu krājumiem, Jurjānu Andreju un aktuālām problēmām Eiropas mūzikas folkloras pētniecībā”, 1969

Brambats Kārlis. “The vocal drone in the Baltic countries: Problems of schronology and proverance” (Vilcēju dziedāšana Baltijas zemēs: hronoloģijas un izcelsmes problēmas), 1982

Brambats Kārlis. “Vilcēju vairākbalsība latviešu tautasdziesmā un tās iespējamais vecums”, 1971

Bula Dace. “Ar muti Eiropā” – globāli procesi, identitāte un publiskais diskurss. Letonica, Nr. 10, 2004, 5.- 15.lpp.

Bula Dace. “By Mouth to Europe”: Political Processes, Identity, and Public Discourse. In: Actas del VII Congreso “Cultura Europea”. Pamlona: Universidad de Navarrra, 2005, p. 521-527.

Bula Dace. “Eiropas māja”: telpa un rituāls publiskajā diskursā. Grām.: Daukste-Silasproģe I. (Stast.) Meklējumi un atradumi 2005. Rīga: Zinātne, 2005, 183.-193.lpp.

Bula Dace. „Mēs deviņpadsmit”: Mangaļsalas pagātne stāstos. Grām.: Daukste-Silasproģe I. (Stast.) Meklējumi un atradumi 2004. Rīga: Zinātne, 2004, 45.-61. lpp.

Bula Dace. Citu tradīcijas: latviešu kultūra krievu kino interpretācijā. Letonika, Nr. 13, 2005, 40.-55.lpp.

Bula Dace. Dziedātājtauta. Folklora un nacionālā ideoloģija. R.: Zinātne, 2000, 187 lpp.

Bula Dace. Folkloristika – nozares identitāte salīdzinošā skatījumā. Grām.: Lāms E. (Sast.) Aktuālas problēmas literatūriznātnē. Liepāja: LiePA, 2004, 18.-31. lpp.

Bula Dace. Johann Gottfried Herder und die Interpretationen der Volksdichtung in Lettland. In: Herder in Riga. R.: Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, 2005, S. 20-29.

Bula Dace. Johans Gotfrīds Herders un tautas dzejas interpretācijas Latvijā. Grām.: Herders Rīgā. R.: Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs. 2005, 12.-19.lpp.

Bula Dace. Ko stāsta par stāstu vākšanu Kukās. Grām.: Urtāns J. (Sast.). Ko dzied un stāsta Kūkās. Rīga: Mantojums, 2004, 98.-112. lpp.

Bula Dace. Latvian Homer: Pumpurs or Barons? In: Lauri Honko (Ed.). The Kalevala and the World’s Traditional Epics, Helsinki: Finnish Literature Society, 2002, 476-483.

Bula Dace. Narrated Life Experience and Collected Items: Field Study of Popular Beliefs. In: Wolf-Knuts, Ulrika (ed.) Input & Output: The Process of Fieldwork, Archiving and Research in Folklore. Turku, 2001, Pp. 59-74.

Bula Dace. Nezāles, murgi un atkritumi? Dainu skapja nepublicētie teksti. Karogs, Nr. 7, 2001, 75.-89.

Bula Dace. Vilis Lācis Mangaļsalas zvejnieku atmiņās un zvejniecība romānā “Zvejnieka dēls”. Grām.: Simt gadu kopā ar Vili Lāci. R.: Zinātne, 2005, 131.-140. lpp.

Cigu, cagu vijolīte” : Latviska vijoles ābecīte / sast. Ilga Reizniece; Vija Studente. – R., 1995.

Goldins Maksis. Čerty obščnostji i svjazi v pesennom tvorčestve latyšei i sosednih narodov [Kopība un saites latviešu un kaimiņtautu dziesmās]. – Moskva: Sovetskij Kompozitor, 1978

Goldins Maksis. Internacionālās tendences Emiļa Melngaiļa darbībā. – Rīga: Liesma, 1983

Goldins Maksis. Latviešu tautas deju melodijas. – Rīga: Liesma, 1967

Goldins Maksis. Latviešu un cittautu mūzikas sakari. – Rīga: Liesma, 1972

Goldins Maksis. On Musical Connections between Jews and the Neighboring Peoples of Eastern and Western Europe: International Area Studies Programms, Amherst (Massachusetts), 1989

Goldins Maksis. Еврейская народная песня: Антология. Составитель и комментатор [Ebreju tautasdziesma: Antoloģija, sastādījis un komentējis] М. Гольдин. Санкт Петербург: Композитор, 1994

Kalniņa Ieva. 1989. gads latviešu folkloristikā // Baltu filoloģija, I. Zinātniski informatīvi ziņojumi. – R.: LVU, 1991. – 65.-72. lpp.

Kalniņa Ieva. Anna Brigadere un folklora // Letonika, 2005, 13.nr., 186.-197.lpp.

Kalniņa Ieva. Folklora un latviešu dramaturģija 20. gadsimta sākumā // Karogs. – 1993. – Nr. 8. – 158.-166. lpp.

Kalniņa Ieva. Magone – augs, tēls un simbols // Dabas vēstures kalendārs 1993. gadam. – R.: Zinātne, 1992. – 143.-151. lpp.

Kalniņa Ieva. Rūdolfs Blaumanis atmiņās – objektivitāte vai subjektivitāte.// Cilvēks. Dzīve.

Kalniņa Ieva. Stāstījums. R., Latvijas Antropologu biedrība, 2002, 75.-81.lpp.

Latviešu tautasdziesmas: Sadzīves un ģimenes ieražu dziesmas. 7. sēj. / sast. Bula D., Melne E., Rozenbergs J., Reidzāne B., Erdmane H. u.c.. R.: Zinātne, 2000.

Nāc nākdama, Liela diena! : [Par Lieldienu tradīcijām : Stāsta Alternatīvās sk. mūz. un folkl. pasniedzēja] / pierakst. Dita Degtere // Vakara Ziņas, 1998. - 11.apr. 16.-17.lpp.

Oļenkins S.. “Etnogrāfiskās dziedāšanas apgūšana ar fonogrammas palīdzību: izpildītāja skaņveides un vokālās apmācības problēmas”.

Oļenkins S.. “Русские традиции ряженья“. Metodiskais materiāls Starptautiskajam Daugavpils masku tradīciju festivālam. – Rīga: Valsts tautas mākslas centrs, 2002.

Oļenkins S.. Metodiskais materiāls Vasaras Dziedāšanas Svētkiem. – Rīga : Valsts tautas mākslas centrs, 2005.

Оленкин C.. „Фольклорная педагогика в начальной школе с русским языком обучения“, Izglītības satura un eksaminācijas centrs, LR Izglītības un zinātnes ministrija, Rīga, 1996.

Anss Lerhis-Puškaitis atmiņās un stāstos / sast. G. Pakalns. – Rīga : Madris, 2000. – 318 lpp. (sast., komentāri).

Pakalns Guntis. Ein sowjetischer Mensch kann alles.” Ein Erzählthema in Sozialismus und Postsozialismus // Lares. 65, n. 1-2, Gennaio-Giugno 1999, S. 119. – 135; igauniski, Nõukogude inimene suudab kõike – jutustamisteema sotsialismi ja postsotsialismi. // Kuuldust-nähtust. Tänapäeva folkloorist IV. – Toimetaja Eda Kalmre. – Tartu. – 1999. – p. 45. – 60.

Pakalns Guntis. A. Lerha-Puškaiša folkloristisko uzskatu veidošanās // ZA Vēstis. - 1985. – Nr. 2. – 35. – 45. lpp.

Pakalns Guntis. Almas Makovskas pasakas. : Letonica Nr. 11, Rīga, LFMI – 2004, 75. – 111. lpp.

Pakalns Guntis. Ceļa tēma latviešu bēru tautasdziesmās // Pasaules skatījuma poētiskā atveide folklorā. – Rīga : Zinātne, 1988. – 91. – 114. lpp.

Pakalns Guntis. Ein lettischer Sagenkatalog – Vergangenheit oder Zukunft? In: Die heutige Bedeutung oraler Tradition. Hrsg. von W. Heissig, R. Schott, Vestdeutscher Verlag, 1998, S. 75 – 86.

Pakalns Guntis. Folklora un dzīves­stāstu pētniecība // Spogulis. Latvijas mutvārdu vēsture. – Rīga, 2001. 229. – 234. (http://www.dzivesstasts.lv/doc/Spogulis.pdf)

Pakalns Guntis. Gaidītais un negaidītais, vācot studentu folkloru. // Materiāli par kultūru mūsdienu Latvijas kontekstā. – Rīga : Zinātne. – 2001. – 26. – 45. lpp.; igauniski: Ootuspärast ja ootamatut – kogemus üliõpilasfolkloori kogumisest. Tiiu Jaago (toimetaja). Pärimus ja tõlgendus. Artikleid folkloristika ja etnoloogia teooria, meetodite ning uurimispraktika alalt Tartu: Tartu Ülikooli Kirjastus, 2003, 234. – 247. lpp. (http://tyk.ee/bin/documents/parimus.pdf)

Pakalns Guntis. Gaidītais un negaidītais, vācot teikas un spoku stāstus Džūkstē. // Meklējumi un atradumi 2004. Rakstu krājums. Rīga ; Zinātne. -2004. – 62. – 75. lpp.

Pakalns Guntis. Ghost Narratives In Latvia – Changes During Recent Years // Foaftale News, No. 37, June 1995, p. 1 – 3 (http://users.aber.ac.uk/mikstaff/ftn37.htm).

Pakalns Guntis. Haralda Biezā grāmatas par latviešu seno reliģiju // Grāmata. – 1990. – Nr. 3. – 29. – 31. lpp.

Pakalns Guntis. Kā tapa A. Lerha-Puškaiša teiku un pasaku krājums / Pēcvārds grāmatai: Latviešu tautas teikas un pasakas. VII daļa, 2. sējums. Sast. A. Lerhis-Puškaitis. – Atēna. – Rīga. – 2001. – 545. – 561. lpp.

Pakalns Guntis. Kārlis Arājs (1929 – 2000). Fabula. Zeitschrift für Erzählforschung. – 2001. – Bd. 34, Heft 3/4.- S. 314. – 316.

Pakalns Guntis. Ko stāsta un jautā Džūkstes pasakas? // Forums. – 2004. – Nr. 7. -13. – 20. februāris. – 9. lpp.

Pakalns Guntis. Lerchis-Puškaitis, Ansis // Enzyklopädie des Märchens Bd. 8, Lieferung 4/5, Sp. 924 – 926 (1997); Letten // Bd. 8, Lieferung 4/5, Sp. 976 – 986 (1997); Medne(-Romane), Alma //, Bd. 9, Lie­fe­rung. 1, Sp. 471 – 472 (1997).

Pakalns Guntis. Meine Bezie­hung zu Gespenster und zu Gespenstergeschichten. Die Er­gebnisse einer Studenten­befra­gung // In: Kõiva, M. (Ed.) Contemporary Folklore: Changing World View and Tradition. Tartu 1996, p. 267 – 277. (http://www.folklore.ee/rl/pubte/ee/cf/cf/20.html)

Pakalns Guntis. Mirušo pasaule rietumos – vai mīts par tautasdziesmu mitoloģiju? // Grāmata. – 1991. – Nr. 7./8. – 60. – 74. lpp.

Pakalns Guntis. Nepamanītā folklora? // SestDiena. – 1992. – 11. jūl. – 11. lpp.

Pakalns Guntis. P. Šmita „Latviešu tautas pasaku un teiku” tulkojums vāciski – vēsture un digitālā publikācija / Meklējumi un atradumi, 2005 : rakstu krājums / LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts ; sast. Inguna Daukste-Silasproģe ; Rīga : Zinātne, 2005, 141. – 171. lpp.

Pakalns Guntis. Par aizkapa pasaules lokalizācijas problēmu latviešu tautasdziesmās // ZA Vēstis. – 1986. – Nr. 10. – 89. – 98. lpp.

Pakalns Guntis. Par Dieva namdurvīm tautasdziesmu mitoloģijā // Latviešu folklora. Tradicionālais un mainīgais. – Rīga : Zinātne, 1992. – 92. – 121. lpp.

Pakalns Guntis. Priekšstati par mirušo pasauli latviešu bēru tautasdziesmās. Die Vorstellungen von der Welt der Verstorbenen in den lettischen Volksliedern von der Beerdigung. Concept of The World of The Dead in Latvian Burial Folk­songs : [Disertācijas kopsavilkums.] // Rīga, 1992. – 41 lpp.

Pakalns Guntis. Stāstījumi un stāstījumu pētniecība – dažas idejas, iespējas un piedzīvojumi // Lūse A. (sast.) Cilvēks. Dzīve. Stāstījums. Rakstu krājums. – Rīga. – 2002. – 45. – 58. lpp.

Pakalns Guntis. Vārds dvēsele “Latvju dainu” motīvos // ZA Vēstis. – 1991. – Nr. 9. – 52.-64. lpp.

Stāsti un teikas par spokiem / sast. G. Pakalns. – Rīga, 1999, Zvaigzne ABC, (sast.).

rnākšana saulgriežu sajūtās : [par Jāņu svinēšanu : stāsta folkloras ansambļa "Iļģi" dalībn.] / pierakst. Daiga Kalniņa // Brīvā Daugava , 1999. - 22. jūn. 3. lpp.

Pētījums par tautas dejas skolotāju Jēkabu Stumbri / E.Spīčs, E. Kūlu-Braže,
publicēts tīmeklī, http://www.lu.lv/ekc/ekc/mater/hs/index.htm

Pētījums par etnohoreologu Hariju Sūnu / E.Spīčs, E. Kūlu-Braže, 2003. Publicēts
tīmeklī, http://www.lu.lv/ekc/ekc/mater/hs/index.htm

Pētījums par tautas dejas skolotāju Mildu Lasmani / E.Spīčs, E. Kūlu-Braže,
Eriku Fromholds-Tivums, 2004. Publicēts tīmeklī: http://www.lu.lv/ekc/ekc/mater/Milda_Lasmane/index.htm

Pētījums par latviešu tradicionālo Polku / E.Spīčs, E. Kūlu-Braži, 2005. Publicēts
tīmeklī: http://www.lu.lv/ekc/polka/

Pigozne I. Ancient Environment Workshop // Viking Heritage Magazine Nr. 4., 2001. – 30.-31.lpp.

Pīgozne I. Kā nokļūt laikā pirms vairāk nekā tūkstoš gadiem? // Dziesmusvētki Nr.1, 2001. – 22.-23.lpp.

Pīgozne I. Kāpēc gan neatzīt Latvijas trumpjus? // Diena, 2001.g. 24.marts – 13.lpp.

Pigozne-Brinkmane I. Baking bread in a reconstructed bread-oven of the Late Iron Age // Reconstruction and Experiment in Archaeology – European Platform, No.2 2005. – 79.-84.lpp.

Pīgozne-Brinkmane I. Old Customs and Contemporary Habits // Culinary Cultures of Europe. Identity, diversity and dialogue, Council of Europe Publishing, 2005. – 255.-264.lpp.

Pīgozne-Brinkmane I. The Cuisine of Latvia. – R.: Latvijas institūts, 2004. – 26 lpp.

Pigozne-Brinkmane I. Zeitreise ins 9. Jahrhundert. Das Wissen der Vorfahren wiederentdecken // Hagia Chora Nr. 12/13., 2002. – 55.-56.lpp.

Pūtelis Aldis. Auseklis “Latvju dainās” // Literatūra un Māksla. – 1988. 30.dec. – 4. lpp.

Pūtelis Aldis. Ausekļa un Mēness tēlu savstarpējā nomaiņa “Latvju dainās” ievietotajās dziesmās // ZA Vēstis. 1989. Nr.10. – 34.-39. lpp.

Pūtelis Aldis. Balsis no senatnes / Materiāli par literatūru, folkloru, mākslu un arhitektūru. “Zinātne”, Rīga 1999, 103.-109.lpp.

Pūtelis Aldis. Dziedātāju tauta / / Lauku Avīze ,1994. 18. marts. – 24. lpp.

Pūtelis Aldis. Folklore and Identity: The Situation of Latvia / publicēts elektroniskajā žurnālā Folklore (http://www.haldjas.folklore.ee) 4. numurā, iespiests Folklore, Volume 4, Tartu 1997, 61.-77. lpp.

Pūtelis Aldis. Jaunākā latviešu mitoloģija / Materiāli par Latvijas kultūrvidi: fakti un uztvere. – Rīga : Zinātne, 2000. – 26.-33.lpp.

Pūtelis Aldis. Kam īsti mums būtu jātic? Dievturība Latvijā un ārpus tās / Materiāli par kultūru mūsdienu Latvijas kontekstā. – Rīga : Zinātne, 2001. – 18.-25. lpp.

Pūtelis Aldis. Lasīt. Redzēt. Zināt. Audiovizuālie materiāli Latviešu folkloras krātuvē. // Letonica, 2004. – Vol. 11, 250.-257. lpp.

Pūtelis Aldis. Latviešu folkloras krātuve (Raksti par audiovizuālo arhīvu, angliskais teksts). – Rīga : LFK, 2004

Pūtelis Aldis. Latviešu folkloras krātuve. Sast. Aldis Pūtelis un Māra Vīksna. / R.: Zinātne, 1991.

Pūtelis Aldis. Latviešu mitoloģijas apraksts starptautiskajai elektroniskajai enciklopēdijai Encyclopedia Mythica (publicēta http://www.pantheon.org).

Pūtelis Aldis. Mitoloģija un mūsdienas / Aktuālas problēmas literatūras zinātnē. – Liepāja: Liepājas Pedagoģijas akadēmija, 2002, 292.-307. lpp.

Pūtelis Aldis. Mitoloģiskais periods tautas kultūrā. Vispārīga salīdzinājuma aspekts / Materiāli par latviešu un cittautu kultūru Latvijā. – Rīga : Zinātne, 2003, 7.-12. lpp.

Pūtelis Aldis. Non-Christian And Non-Soviet: The Result Of A Ban / tēžu krājumā American Folklore Society, 1995 Annual Meeting. – 1995. – p. 75

Pūtelis Aldis. Pārdomas Kolkas jūrmalā // Letonica, 2004. Vol. 11, 169.-177. lpp.

Pūtelis Aldis. Pasaule ap mums un tās atspulgs “Latvju dainās” / Dabas un vēstures kalendārs 1994. gadam. - R.: Zinātne, 1993. – 70.-73. lpp.

Pūtelis Aldis. Pauls Einhorns, Jēkabs Lautenbahs un latviešu mitoloģija / Materiāli par kultūru Latvijā. – Rīga : Zinātne, 2002, 167.-176. lpp.

Pūtelis Aldis. Senākie latviešu folkloras skaņu ieraksti // Letonica 1998, Vol. 1, 89.-99. lpp.

Pūtelis Aldis. The First Sound Recordings of Latvian Folklore // Resound (A quarterly of the Archives of Traditional Music) Volume XVII, Numbers 3/4, July /October 1998, Bloomington, Indiana

Pūtelis Aldis. The Strange Family: Is It Possible To Establish A Systematic Concept Of The Relations Of Latvian Mythological Personage // tēžu krājumā konferencei “Family as the Tradition Carrier”. – Tallinn, 1994.

Pūtelis Aldis. Traditionality in Continuity: The Situation of the Oral Poetry in Latvia / konferences Oral Epics tēžu krājumā. – Kijeva, 1997

Pūtelis Aldis. Vai sākumā bija vārds? Mīta un mitoloģijas definīcijas, to attīstība // Letonica 2000/2001, Vol. 6/7, 69.-91. lpp.

Pūtelis Aldis. What is a Mythological Text: Analysis of Folklore Texts from Mythological Perspective // konferences Meninis ir komunikacinis tekstas tēžu krājumā. – Šauļi, 1997

Pūtelis Aldis. Zīmes. Ernesta Brastiņa idejas un raksti /Varavīksne 1992. – R.: Artava, 1992. – 16.-31. lpp.

Reizniece Ilga. Dienas Jāņu nakts dziesmas : [melodijas ar tekstu]. – laikraksta Diena speciālpielikums 2004.gada jūnijā. 31 lpp. : notis

Reizniece Ilga. Rokasgrāmata folkloras mācīšanā / Ilga Reizniece. – Rīga : Zvaigzne ABC, [2006]. -144 lpp. : notis ;

Skatīties debesīs : [par svētku un godu vietu latv. dzīves ziņā : saruna ar ansambļa "Iļģi" vad. un Jūrmalas Alternatīvās sk. skolot. I.Reiznieci] / pierakst. Ināra Antiņa // Vēstis Skolai, 1998. - Nr. 2 (dec.) 2.-3.lpp.

Sneibe Zaiga. Ziņģe. Melodikas cilme un attīstība // Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis. – 1988. – Nr. 10 (495). – 63.-72. lpp.

Sneibe Zaiga. Godubalss latviešu folklorā: struktūra un funkcijas // Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis. – 1989. – Nr. 10 (507). – 60.-67. lpp.

Sneibe Zaiga. Latviešu ieražu dziesmu melodiju formveides modeļi un to funkcionālais konteksts // Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. – 1991. – Nr. 4 (525). – 34.-47. lpp.

Gadskārtu grāmata: folkloras materiālu hrestomātija ar komentāriem /M. Mellēna, E. Spīčs, V. Muktupāvels, I. Irbe. Rīga : Madris, 2004. 496 lpp. : il., notis ; 28 cm.

Spīčs Ernests. Mārtiņa deju grāmata / Ernests Spīčs .1-3. burtn. ,Mūsdienu latviešu tradicionālā deja. Rīga : Latvijas Universitāte, 2000.-2004. 48 lpp. : il. , notis

Spīčs Ernests. Mārtiņa deju grāmata 1. – 4. burtnīca, 2002. Multimediju izdevums tīmeklī

Tāle, Iveta. Tradicionālā dziedāšana kā ziemeļlatgaliskās identitātes sastāvdaļa / Iveta
Tāle, Bibliogr. un koment.: 257.lpp. Kopsav. anglu val. Letonica, [Nr.]14 (2006), 242.-258.lpp. : gim. ISSN 1407-3110.

Tāle, Iveta. Ko iesākt ar tradīcijām? : [par tradicionālo dziedāšanu : saruna ar grupas "Saucējas" vad. etnomuz. dziedātāju] / Iveta Tāle, Ilga Reizniece ; pierakst. Gita Lancere. Kulturas Forums, Nr.16 (2005, 29.apr./6.maijs), 2.lpp. ISSN 1691-1946.

Tāle, Iveta. Paslēptā nauda: naudas racēja pārbaudījums : [latv. tautas teiku par paslēpto naudu analīze] Bibliogr.: 30 nos. Kopsav. vācu Letonica, 2000, Nr.1 69.-82.lpp. ISSN 1407-3110.

Tāle, Iveta. Esam bērni ar vecu iezīmēm : [Saruna ar folkl. I.Tāli] / pierakst. Daiga Kalniņa.
Literatūra. Māksla. Mēs, 1996, 20./27.jun. 13.lpp.

Tāle, Iveta. Bērns latviešu folklora Karogs, 1995, n 6. — 148.-158.lpp.

Tāle, Iveta. Izjust Jāņus sevi : [par Līgo svētkiem un to tradīcijām : saruna ar Latvijas
Kultūras akad. lektori] / Iveta ale ; pierakst. Ilze Zonne. Neatkarīgā Rita Avīze Latvijai,
Nr.141 (2007, 19.jun.), 34.-[37.]lpp. : gim. ISSN 1407-3463. (Piel. “Māja”, ISSN 1691-2705 ;

Nr.25 ).

Tāle, Iveta. Divi mēģinājumi atdzīvināt pierakstīto : [par Unas Smilgaines sast. kraj.
jaunaka skolas vecuma berniem "Miega dziesmas" (Rīga : Valters un Rapa, 2004)] / Iveta Tāle. – Letonica, [Nr.]13 (2005), 245.-247.lpp. ISSN 1407-3110.

Tāle, Iveta. Profesionāli mācās dziedat : [par semināru "Etnogrāfiskās dziedāšanas apguves metodikas"] / Iveta Tāle ; teksta folk. ansambļa “Iljinskaja pjatnica” vad. Sergeja Oļenkina ref. fragm. – Kultūras Forums, Nr.9 (2005, 4./11.marts), 9.lpp. ISSN 1691-1946.

Tāle, Iveta. Naudas lietojuma ekonomiskie un neekonomiskie aspekti latviesu krustibu dziesmas un ieražas / Iveta ale.. Atsauces: 124.-125.lpp. Kopsav. vācu val. Letonica, [Nr.]11 (2004),112.-126.lpp. ISSN 1407-3110.

Tāle, Iveta. Par dziedātāju : [par Ziemeļlatgales dziedātāju, teicēju Margaritu Šakinu] /
Iveta Tāle ; teksta stāsta M. Sakina.. Bibliogr.: 25.lpp. Kopsav. angļu val. Mūzikas Saule,
Nr.4 (2004), 24.-25.lpp. ISSN 1407-6969.

Tāle, Iveta. Pētījums par latviešu ornamentu Maskava : [par etnogrāfes Svetlanas Rižakovas
monogr. "Ornamenta valoda latviešu kultūra" (, 2002)] / Iveta Tāle. Letonica, [Nr.]9 (2003), 175.-177.lpp. ISSN 1407-3110.

“Tautasdziesmā ir viss” : [Saruna ar folkloras ans. vad. I.Reizniecij / Pierakst. Inta Kārkliņa // Sieviete - 1990. - Nr.4, 12.lpp.

Urtāns Juris. Pēdakmeņi, robežakmeņi, muldakmeņi. - Rīga: Avots, 1990. - 94 lpp.

(J Urtāns. The Foot Mark Stones, Boundary Stones, Cup Mark Stones. - Riga,1990. - 94 pages)

Urtāns Juris. Ziemeļvidzemes pilskalni. - Rīga: Avots, 1991. - 70 lpp. (J Urtāns. The Hillforts of North Vidzeme. - Riga, 1991. - 70 pages)

J. Urtāns, A. Vilka. Zasas Antūžu senkapi. - Jēkabpils, 1991. - 12 lpp. (J.Urtāns, A.Vilka. The Burial Mound Zasas Antūži. - Jēkabpils,1991. - 12 pages)

Urtāns Juris. Arheoloģijas pieminekļi Valmieras rajonā. - Rīga: Avots, 1991. - 39 lpp. (J.Urtāns. The Archaeological Monuments of Valmiera District. - Riga, 1991. - 39 pages)

Urtāns Juris. Latvijas senās svētnīcas. - Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1993. - 112 lpp. (J.Urtāns. The Ancient Sanctuaries of Latvia. - Riga, 1993. - 112 pages)

Urtāns Juris. Daugavas pilskalni. - Latvijas Kultūras fonds, 1993. - 41 dubultlapu bukleti, 1 kopkarte ar tekstu. (J.Urtāns. The Hillforts of the Daugava River. - Latvian Culture Foundation, 1993. - 41 double booklets and 1 map)

Urtāns Juris. Latvian Hillforts: the Originality of the Archaeological Reality / Zestende Kroon-Voordracht gehouden voor de Stichting Nederlands Museum voor Anthropologie en Praehistorie te Amsterdam op 22 April 1994 door J.T.Urtāns Riga, Lettland. - 58 pages.

Urtāns Juris. Arheologs Vladislavs Urtāns. Bibliogrāfiskais rādītājs. - Rīga: E.Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1994. - 18 lpp. (J.Urtāns. Archaeologist Vladislavs Urtāns. Bibliography. - Riga, 1994. - 18 pages)

L. Vankina. Mūsu mājas. Pa atmiņu ceļiem. Autores manuskriptu publicēšanai sagatavojis J. Urtāns. - R.: Zinātne, 1994. - 118 lpp. Ar J. Urtāna pēcvārdu. N.B altgalvja, E. Egerta, J. Urtāna fotoattēli un Ģ. Jēkabsona fotoreprodukcijas.

Urtāns Juris. Latvijas austrumu daļas jaunatklātie pilskalni. - R.: Rīgas Multimediju centra apgāds, 1995. - 128 lpp.

(J.Urtāns. Newly discovered Hillforts of the Eastern Part of Latvia. - Riga, 1995. - 28 pages)

Petrenko V., Urtāns J.. The Archaeological Monuments of Grobiņa. - Riga - Stockholm:Museum of National Antiquities and Latvian Cultural Foundation, 1995. - 19 pages.

Urtāns Juris. Senie pilskalni Aizkraukles novadā. - Rīga: AGB, 1996. - 40 lpp. (J.Urtāns. Ancient Hillforts in Aizkraukle Region. - Riga, 1996. - 40 pages)

Urtāns J., Šnē A., Asaris J.. Latvijas pilskalni. Eiropas kultūras mantojuma dienas. - Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, 1998. - 102 lapas.(J.Urtāns, A.Šnē, J.Asaris. Latvian Hillforts. European Heritage Days. - Riga, 1998. -102 pages)

Urtāns Juris., Asaris J. Latvijas rietumu daļas jaunatklātie pilskalni. - Rīga: fonds "Mantojums", 1998. - 72 lpp.(J.Urtāns, J.Asaris. Newly discovered Hillforts of the Western Part of Latvia. - Riga, 1998. - 72 pages)

Arheoloģiskie pieminekļi, arheoloģiskās vietas / Redaktori: A. Šnē un J. Urtāns. - Rīga, 2000. - 90 lp. (Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas materiāli.)

Man jau un tev tikai [piecdesmit]. – Latvijas Kultūras akadēmijas mācību spēku jubilejas kopkrājums / Sastādīja: J. Urtāns. – Rīga: Apgāds Mantojums, 2002. – 94 lpp.

Urtāns Juris. Aerālā arheoloģija. – Rīga: Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, 2001. – 34 lp. (J.Urtāns. Aerial archaeology. – Riga, 2001. – 34 pages)

Latvijas Kultūras akadēmija. Bibliogrāfija. 2002.gads / Sastādīja J. Urtāns un L. Ziediņa. – Nordik, 2003. – 29 lpp.

Ko dzied un stāsta Kūkās /Sastādīja J. Urtāns. – Apgāds Mantojums, 2004. – 112 lpp.

Urtāns Juris. Skudra pie kalna. Arheologa stāsti. – Nordik, 2004. – 181 lpp. – V. Brauna, A. Holmsa, M. Vanagas un J. Urtāna foto, M. Urtānes zīmējumi.

Urtāns Juris. Latvijas Kultūras akadēmija. Bibliogrāfija. 2003.gads. Sastādītāji J. Urtāns un L. Ziediņa. – Apgāds Mantojums, 2004. – 25 lpp.

Urtāns Juris. Kultūras krustpunkti. – Sastādītājs un atbildīgais redaktors J. Urtāns. – 1.laidiens. – Rīga: Fonds Mantojums, 2004. – 152 lpp.

Urtāns Juris. Latvijas Kultūras akadēmija. Bibliogrāfija. 2004.gads. Sast. J. Urtāns un L. Ziediņa. Apgāds Mantojums 2005. – 32 lp.

Vītola Ieva.Simts gadus gulēju, vēl simts gulēšu. Teikas par mantas vietām Latvijas novados. – Rīga: Zinātne, 2005. – 156 lpp. (Teiku izlases sastādītāja un ievadapcerējuma “Mantas vietas Latvijas kultūrainavā” autore – Ieva Vītola).