Juris Tālivaldis Urtāns

urtansDzimšanas dati

Dzimis1952.g. 15. decembrī Madonā

Izglītība un zinātniskā kvalifikācija

Arheologs, kultūrvēsturnieks, vēstures zinātņu kandidāts (1988., Ļeņingrada, disertācija „Latvijas senās kulta vietas”), Latvijas vēstures doktors (1992.), habilitētais mākslas zinātņu doktors (1998., disertācija „Arheoloģijas piemineklis kā kultūrvēsturisks fenomens”). 1975.g. beidzis LVU Vēstures un filozofijas fakultāti kā vēsturnieks.

Darba vēsture un folkloriskā darbība

1975. gadā sācis strādāt Muzeju un kultūras pieminekļu zinātniskās pētniecības padomē kā Arheoloģijas nodaļas vadītājs, kopš 1988.gada – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā kā Arheoloģijas centra vadītājs, kopš 1998. profesors Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras vēstures un teorijas katedrā, kopš 2002.gada Latvijas Kultūras akadēmijas zinātņu prorektors.
Kā vieslektors lasījis lekcijas Turku universitātē (Somija), stažējies Sederternas (Zviedrija) un Kembridžas (Lielbritānija) universitātēs. Lasījis vai lasa lekcijas Rēzeknes augstskolā, Latvijas Universitātē un Latvijas Mākslas akadēmijā.
Ir sagatavoti, tikuši vai tiek docēti lekciju kursi „Latvijas pilskalni”, „Latvijas senās kulta vietas”, „Baltu mitoloģija”, „Ievads baltu kultūrā”, „Ievads Latvijas arheoloģijā”, „Aerālā arheoloģija”, „Baltu etnoģenēze”, „Latvijas senākās kultūrvēstures problēmas” u.c.
Veicis plašas pieminekļu apzināšanas visos Latvijas novados. Kopš 1973.gada vadījis dažāda apjoma arheoloģiskos izrakumus Latvijas dažādu laikmetu un veidu pieminekļos.
Daudzu projektu līdzstrādnieks un īstenotājs (ilgstošākais – starptautisks projekts „Cultural Clash or Compromise in Baltic Rim 1100 – 1400 AD”).
Interese kultūrvēsturē galvenokārt veltīta senajām kulta vietām, pilskalnu un citu senvēstures pieminekļu apzināšanai, izvērtējumam, arheoloģijas piemineklim kā kultūrvēsturiskam fenomenam, ieviešot pētniecībā aereālās arheoloģijas metodes un piedaloties hidroarheoloģiskajās izstrādnēs.
Ir pāri par 900 publikāciju autors, to skaitā pāri par 20 dažādu grāmatu autors, līdzautors un sastādītājs, divas grāmatas izdotas Stokholmā un Amsterdamā, pāri par 180 zinātnisko rakstu autors.
Par pētījumu rezultātiem uzstājies ar referātiem starptautiskās konferencēs Baltijas valstīs, Krievijā, Zviedrijā, Holandē, Šveicē, Īrijā, Dānijā, Lielbritānijā, Somijā, Vācijā, Polijā, Ungārijā u.c.
Ir Eiropas arheologu asociācijas (EAA) un Aerālās arheoloģijas darba grupas (AARG) biedrs, Latvijas profesoru asociācijas valdes loceklis, filistru biedrības Lacuania valdes loceklis, Latvijas Kultūras akadēmijas Promocijas, Profesoru un Zinātniskās padomes priekšsēdētājs.
Nozīmīgākās publikācijas


J. Urtāns. Pēdakmeņi, robežakmeņi, muldakmeņi. – Rīga: Avots, 1990. – 94 lpp. (J Urtāns. The Foot Mark Stones, Boundary Stones, Cup Mark Stones. – Riga,1990. – 94 pages)
J. Urtāns. Ziemeļvidzemes pilskalni. – Rīga: Avots, 1991. – 70 lpp. (J Urtāns. The Hillforts of North Vidzeme. – Riga, 1991. – 70 pages)
J. Urtāns, A. Vilka. Zasas Antūžu senkapi. – Jēkabpils, 1991. – 12 lpp. (J.Urtāns, A.Vilka. The Burial Mound Zasas Antūži. – Jēkabpils,1991. – 12 pages)
J. Urtāns. Arheoloģijas pieminekļi Valmieras rajonā. – Rīga: Avots, 1991. – 39 lpp.(J.Urtāns. The Archaeological Monuments of Valmiera District. – Riga, 1991. – 39 pages)
J. Urtāns. Latvijas senās svētnīcas. – Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1993. – 112 lpp. (J.Urtāns. The Ancient Sanctuaries of Latvia. – Riga, 1993. – 112 pages)
J. Urtāns. Daugavas pilskalni. – Latvijas Kultūras fonds, 1993. – 41 dubultlapu bukleti, 1 kopkarte ar tekstu. (J.Urtāns. The Hillforts of the Daugava River. – Latvian Culture Foundation, 1993. – 41 double booklets and 1 map)
J. Urtāns. Latvian Hillforts: the Originality of the Archaeological Reality / Zestende Kroon-Voordracht gehouden voor de Stichting Nederlands Museum voor Anthropologie en Praehistorie te Amsterdam op 22 April 1994 door J.T.Urtāns Riga, Lettland. – 58 pages.
J. Urtāns. Arheologs Vladislavs Urtāns. Bibliogrāfiskais rādītājs. – Rīga: E.Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1994. – 18 lpp.(J.Urtāns. Archaeologist Vladislavs Urtāns.  Bibliography. – Riga, 1994. – 18 pages)
L. Vankina. Mūsu mājas. Pa atmiņu ceļiem. Autores manuskriptu publicēšanai sagatavojis J. Urtāns. – R.: Zinātne, 1994. – 118 lpp. Ar J. Urtāna pēcvārdu. N.B altgalvja, E. Egerta, J. Urtāna fotoattēli un Ģ. Jēkabsona fotoreprodukcijas.
J. Urtāns. Latvijas austrumu daļas jaunatklātie pilskalni. – R.: Rīgas Multimediju centra apgāds, 1995. – 128 lpp.(J.Urtāns. Newly discovered Hillforts of the Eastern Part of Latvia. – Riga, 1995. – 28 pages)
V. Petrenko, J. Urtāns. The Archaeological Monuments of Grobiņa. – Riga – Stockholm:Museum of National Antiquities and Latvian Cultural Foundation, 1995. – 19 pages.
J. Urtāns. Senie pilskalni Aizkraukles novadā. – Rīga: AGB, 1996. – 40 lpp.(J.Urtāns. Ancient Hillforts in Aizkraukle Region. – Riga, 1996. – 40 pages)J. Urtāns, A. Šnē, J. Asaris. Latvijas pilskalni. Eiropas kultūras mantojuma dienas. – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, 1998. – 102 lapas.(J.Urtāns, A.Šnē, J.Asaris. Latvian Hillforts. European Heritage Days. – Riga, 1998. -102 pages)
J. Urtāns, J. Asaris. Latvijas rietumu daļas jaunatklātie pilskalni. – Rīga: fonds “Mantojums”, 1998. – 72 lpp.(J.Urtāns, J.Asaris. Newly discovered Hillforts of the Western Part of Latvia. – Riga, 1998. – 72 pages)
Arheoloģiskie pieminekļi, arheoloģiskās vietas. Redaktori: A. Šnē un J. Urtāns. – Rīga, 2000. – 90 lp. (Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas materiāli.)
Man jau un tev tikai [piecdesmit]. – Latvijas Kultūras akadēmijas mācību spēku jubilejas kopkrājums. Sastādīja: J. Urtāns. – Rīga: Apgāds Mantojums, 2002. – 94 lpp.
J. Urtāns. Aerālā arheoloģija. – Rīga: Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, 2001. – 34 lp.(J.Urtāns. Aerial archaeology. – Riga, 2001. – 34 pages)
Latvijas Kultūras akadēmija. Bibliogrāfija. 2002.gads. Sastādīja J. Urtāns un L.        Ziediņa. – Nordik, 2003. – 29 lpp.
Ko dzied un stāsta Kūkās. Sastādīja J. Urtāns. – Apgāds Mantojums, 2004. – 112 lpp.
J. Urtāns. Skudra pie kalna. Arheologa stāsti. –  Nordik, 2004. – 181 lpp. – V. Brauna, A. Holmsa, M. Vanagas un J. Urtāna foto, M. Urtānes zīmējumi.
Latvijas Kultūras akadēmija. Bibliogrāfija. 2003.gads. Sastādītāji J. Urtāns un L. Ziediņa. – Apgāds Mantojums, 2004. – 25 lpp.
Kultūras krustpunkti. – Sastādītājs un atbildīgais redaktors J. Urtāns. – 1.laidiens. – Rīga: Fonds Mantojums, 2004. – 152 lpp.
Latvijas Kultūras akadēmija. Bibliogrāfija. 2004.gads. Sast. J. Urtāns un L. Ziediņa. Apgāds Mantojums 2005. – 32 lp.