Koncepcija par NKM

PROJEKTS

LR KULTŪRAS MINISTRIJA

KONCEPCIJA

PAR

NEMATERIĀLĀ KULTŪRAS MANTOJUMA

REĢISTRA

IZVEIDI UN DARBĪBU

Rīga

2006.

Saturs

1. Problēmas formulējums un detalizēts izklāsts…………………. ……………….3.lpp.

2. Politikas dokumenti un tiesību akti, kas ir saistīti ar attiecīgās

problēmas risināšanu……………………………………………………………..7.lpp.

3. Problēmas risinājums, kas ietver prognozi par sekām, kuras

radīsies, ja netiks risināta problēma……………………………………………….8.lpp.

4. Problēmas risinājuma varianti…………………………………………………….9.lpp.

I variants…………………………………………………………………..10.lpp.

II variants…………………………………………………………………..12.lpp.

5. Nepieciešamo tiesību aktu projektu apraksts, norādot tiesību

aktu satura galvenos virzienus, un priekšlikumi par

atbildīgajām institūcijām tiesību aktu projektu izstrādē…………………………13.lpp.

6. Pielikumi……………………………………………………………………………………………15.lpp.

Izmantotie saīsinājumi

NKM

Nemateriālais kultūras mantojums

Konvencija

Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu

Reģistrs

Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību saraksts

KM

Kultūras ministrija

IZM

Izglītības un zinātnes ministrija

MK

Latvijas Republikas Ministru kabinets

Iestāde

NKM Reģistra izveides iestāde

V/A TMC

Valsts aģentūra „Tautas mākslas centrs”

LFK

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve

V/A KIS

Valsts aģentūra “Kultūras informācijas sistēmas”

VKKF

Valsts Kultūrkapitāla fonds

LR

Latvijas Republika

1. Problēmas formulējums un detalizēts izklāsts

2006. gada 20. aprīlī stājusies spēkā ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu.

Cilvēces daudzveidīgo kultūridentitāšu pamats ir kultūras mantojums. Līdzās materiālajam kultūras mantojumam, kuru aizsargā dažādas tiesiskas normas un likumi, pastāv arī nemateriālais kultūras mantojums(turpmāk – NKM), ko kopienas, grupas un indivīdi nodod no paaudzes paaudzē un nemitīgi atjauno mijiedarbē ar vidi, dabu un vēsturi.

21.gadsimtā NKM saglabāšana kļūst arvien apdraudētāka, jo samazinās NKM funkcionālā nepieciešamība un lietderība, kad sadzīvē NKM prasmes zaudē savu aktualitāti, to vietā ienākot ērtākiem paņēmieniem, kā risināt ikdienas sadzīves un izklaides jautājumus. Sarūk arī NKM prasmju nesēju un pārmantotāju skaits, īpaši no paaudzes paaudzē, kas saistīts ar to, ka straujais dzīves ritms un ekonomiskā situācija nosaka jaunajai paaudzei daudz ātrāk atstāt savas ģimenes un kļūt patstāvīgai, līdz ar to saīsinot laika intervālu, kad iespējams radīt interesi un iespēju apgūt un pārmantot NKM prasmes. Samazinās arī to cilvēku skaits, kuri vēlas apgūt šīs prasmes un iemaņas.

Līdz ar to mūsdienās NKM ir ieguvis jaunu nozīmi, kļūstot par cilvēces identitātes nacionālās un personīgās identitātes struktūrelementu, kas veido un veicina sabiedrības toleranci pret kultūru daudzveidību un cilvēka radošo darbību. Turklāt globalizācijas laikmetā, kurā atšķirīgais un dažādais tiek uztverts par arvien lielāku vērtību, NKM tiek izmantots kā instruments nacionālās kultūras kopainas atspoguļošanai. NKM cita starpā ir nozīmīgs resurss sociālai un etniskai integrācijai, cilvēku personīgās un nacionālās pašapziņas pilnveidošanai, to var izmantot arī tautsaimniecības nozaru attīstības veicināšanai.

NKM aizsardzība nākotnē, kā to paredz arī Konvencija, saistāma ne tikai ar izzūdošo NKM vērtību dokumentēšanu, bet gan tā mērķtiecīgu saglabāšanu sabiedrībā, veicinot NKM vērtību dzīvotspēju, kas ietver to popularizēšanu, vērtības nostiprināšanu, tālāknodošanu, it īpaši ar formālās un neformālās izglītības palīdzību, kā arī dažādu NKM formu atjaunošanu vai atdzīvināšanu1.

Atzīstot cilvēces NKM nozīmību līdztekus materiālajam kultūras un dabas mantojumam, kā arī tā apdraudētību globalizācijas un citu procesu ietekmē, ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija 2003. gada 17. oktobrī pieņēma Konvenciju par NKM saglabāšanu.

Konvencijas mērķi ir saglabāt NKM, nodrošināt cieņu pret attiecīgo kopienu, grupu un indivīdu NKM, veidot izpratni vietējā, nacionālā un starptautiskajā līmenī par NKM nozīmi, nodrošinot tā savstarpēju atzīšanu, kā arī nodrošināt starptautisku sadarbību un palīdzību2.

Konvencija par NKM atzīst paražas, spēles un mutvārdu izpausmes formas, zināšanas un prasmes, kā arī ar tiem saistītus instrumentus, priekšmetus, artefaktus un kultūrtelpas, ko kopienas, grupas un, dažos gadījumos, indivīdi atzīst par sava kultūras mantojuma daļu. Šo NKM, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē, kopienas un grupas nemitīgi rada no jauna atkarībā no apkārtējās vides, mijiedarbībā ar dabu un savu vēsturi, un tas veido viņās identitātes un pēctecības izjūtu, tādējādi veicinot cieņu pret kultūras daudzveidību un cilvēka radošo darbību3.

NKM cita starpā izpaužas arī kā mutvārdu tradīcijas un izpausmes, ieskaitot valodu kā nemateriālā kultūras mantojuma nesēju, izpildītājmākslas, paražas, rituāli un svētki, zināšanas un prasmes, kas saistītas ar dabu un Visumu, tradicionālās amatniecības prasmes4.

Latvijas Republika Konvenciju par NKM saglabāšanu ratificēja 2004. gada 16. decembrī. Līdz ar to Latvija, kļūdama par konvencijas dalībvalsti, ir uzņēmusies starptautiskas saistības, kas prasa pastiprinātu valsts atbildību un līdzdalību par tās teritorijā esošā NKM saglabāšanu, to sistemātiski apzinot, dokumentējot, pētot un tālāk nododot nākamajām paaudzēm.

Raksturojot NKM Latvijā:

  • NKM ir daudzveidīgs, tas sastopams dažādās tā izpausmēs – Latvijā joprojām saglabājušās dažādas mutvārdu tradīcijas (teikas, nostāsti, mīklas, sakāmvārdi, parunas u.c.,), izpildītājmākslas (tradicionālā dziedāšana, tradicionālā muzicēšana u.c.), paražas, rituāli un svētki (kāzu tradīcija, bēru tradīcija, kapusvētku tradīcija, gadskārtu ieražas u.c.); zināšanas un prasmes, kas saistītas ar dabu un Visumu (tautas medicīna, laika pareģojumi, ticējumi u.c.), tradicionālas amatniecības prasmes (aušana, podniecība, kokamatniecība u.c.). NKM Latvijā ir gan dzīvs5, gan funkcionāli zudis, taču saglabājies vēl cilvēku atmiņās un stāstos, kā arī arhīva materiālos vai publikācijās6. NKM Latvijā piemīt reģionālas atšķirības, kas saistītas Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem – Latgali, Vidzemi, Zemgali, Kurzemi un Sēliju jeb Augšzemi. Viena reģiona ietvaros var pastāvēt arī NKM dažādas kultūrtelpas7 (piemēram, Kurzemē Suitu novads, Latgalē – Slutišķu sādža u.c.);

  • NKM Latvijā ir dažāds sociālā ziņā un organizatoriskā ziņā. NKM pastāv gan kā atsevišķu indivīdu, ļaužu grupu vai kopienu saglabātas pārmantotās prasmes, zināšanas, tradīcijas, gan kā valsts un pašvaldību atbalstītas aktivitātes, piemēram, Dziesmu un deju svētku process, kas 2003. gadā kopā ar Lietuvas un Igaunijas Dziesmu un deju svētku tradīciju tika pasludināts par UNESCO Cilvēces mutvārdu un NKM meistardarbu. Latvijas reģionu starpā, arī viena reģiona ietvaros vērojami atšķirīgi paņēmieni, ar kādiem NKM tiek saglabāts. Nozīmīga loma NKM saglabāšanas un pārmantošanas procesā, pēctecības veidošanā ir bijusi un ir folkloras un etnogrāfiskajiem ansambļiem un nevalstiskajām organizācijām, kuru tīkls NKM nozarē šobrīd raksturojams kā vāji attīstīts8. Vietās, kur aktīvi darbojas folkloras un etnogrāfiskie ansambļi, tradicionālās kultūras vērtībām sabiedrībā ir būtiska loma, tās veiksmīgi papildina lokālo kultūrvidi un dabiski iekļaujas novada kultūras procesos. Latvijas NKM iekļaujas arī valstī dzīvojošo mazākumtautību NKM vērtības (Latvijas čigānu kopienas tradīcijas, vecticībnieku garīgie dziedājumi u.c.);

Latvijā NKM saglabāšanas jomā vērojamas vairākas nepilnības:

  • vāja informatīvā saikne un sadarbība starp institūcijām, speciālistiem dažādos līmeņos un tradīcijas nesējiem, kā arī apkopotas informācijas trūkums par veiktajiem pētījumiem un pieejamajiem avotiem NKM jomā. Nav izveidots mehānisms, lai, mērķtiecīgi izmantojot esošos resursus (datu bāzes, portālus, vortālus), plašam sabiedrības lokam būtu pieejama informācija par NKM vērtībām un saglabāšanas pasākumiem Latvijā;

  • sabiedrības izpratnes trūkums par NKM, tā funkcijām un iespējām mūsdienās. Neraugoties, ka Latvijā ir bagāts un daudzveidīgs NKM, tas samērā maz tiek izmantots valsts ārējā tēla veidošanā. Tāpat Latvijā nepietiekami novērtēta NKM ietekme uz tautsaimniecības attīstību, lai arī citur pasaulē pieaug lokālās kultūras identitātes, t.sk. NKM loma katras vietas cilvēkresursu un ekonomikas attīstībā. Arī tūrisma nozare Latvijā NKM retumis iekļauj savas uzņēmējdarbības produkta veidošanā;

  • NKM saglabāšanas pasākumu nelīdzsvarotība – aktivitātes vērstas galvenokārt uz redzamāko, laikmetīgajai kultūrvidei raksturīgāko izpausmju demonstrēšanu (koncerti, festivāli, skates, izstādes u.c.), mazāk – uz apdraudēto un izzūdošo prasmju saglabāšanu (piemēram, tautas instrumentālā muzicēšana un tautas mūzikas instrumentu gatavošana, tradicionālā dziedāšanas apguve, amatu/ tradicionālās amatniecības prasmju tālāknodošana u.c.);

  • nepietiekama valsts un pašvaldību institūciju un nevalstiskā sektora sadarbība NKM saglabāšanā, attīstot tādus sadarbības modeļus, kas vienlaikus ļautu saglabāt gan unikālas vietējās tradīcijas (pamattautības un citu etnisko minoritāšu), gan sekmēt kultūrvides, uzņēmējdarbības attīstību, vienlaikus risinot jūtīgo grupu (pensionāri, bezdarbnieki, invalīdi) problēmas. Vājā savstarpējā sadarbība mazina kopprojektu iespējas un līdzekļu piesaisti attīstībai.

  • vāja NKM tālāknodošana ar formālās un neformālās izglītības starpniecību (visos izglītības līmeņos, mūžizglītībā, tālākizglītībā), NKM prasmes un zināšanas par maz integrējot izglītības programmās, kā arī nepilnveidojot tālākizglītības piedāvājumu saistībā ar NKM. Nopietns kavēklis tradicionālās kultūras mācīšanas kvalitātes paaugstināšanā ir metodiku trūkums. Llīdz šim augstākās mācību iestādes nepietiekami sevi apzinājušas kā nozīmīgu resursu, iesaistoties NKM saglabāšanā (studiju programmas vai atsevišķi to moduļi, jo sevišķi iekļaujot ar NKM saistītus studiju priekšmetus pedagoģisko augstskolu studiju programmās; tālākizglītība; prakses; pētnieciskais darbs u.c.);

  • profesionālu speciālistu (pedagogu, pētnieku, konsultantu, menedžeru u.c.) trūkums NKM jomā.

Institucionāli ar NKM saglabāšanu Latvijā saistītas virkne valsts, pašvaldības, sabiedriskā un privātā sektora organizāciju (sk. pielikumā Nr.1. institūcijas, kas saistītas ar NKM saglabāšanu).

Ar NKM pētniecību Latvijā galvenokārt nodarbojas LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve (turpmāk LFK), kas ir dibināta 1924. gadā un ir lielākais un vecākais NKM vākšanas un pētniecības centrs Latvijā. LFK uzdevums ir dokumentēt, saglabāt un padarīt publiski pieejamas rakstveida un audiovizuālas liecības par Latvijas nemateriālās (tautas, ikdienas) kultūras dažādajām izpausmēm9.

NKM liecību dokumentēšana, uzkrāšana un saglabāšana informācijas nesēju formā, nodrošinot uzkrāto liecību pētniecību un pieejamību plašākai sabiedrībai, saistīta arī ar muzeju darbību10. Diemžēl vājā materiāltehniskā nodrošinājuma dēļ tikai daži no Latvijas akreditētajiem muzejiem regulāri veic kompleksas etnogrāfiska rakstura ekspedīcijas. Latvijas Nacionālajā muzeju krājumā esošie dokumentārie krājumi ir nozīmīga NKM sastāvdaļa. Arī citas sabiedrības atmiņas institūcijas – bibliotēkas un arhīvi savā veidā veic NKM liecību saglabāšanas darbu, veidojot īpašus novadpētniecības fondus.

Ar NKM saglabāšanas administrēšanu Latvijā saistīta valsts aģentūra “Tautas mākslas centrs” (turpmāk V/A TMC), kas ir Kultūras ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde un īsteno valsts kultūrpolitiku tautas mākslas jomā, izstrādājot programmas un projektus tautas mākslas jomā un amatiermākslā, kā arī koordinējot un vadot to īstenošanu, izstrādājot un īstenojot tautas mākslas kolektīvu un kultūras institūciju vadītāju tālākizglītības programmas, veicot metodisko un izglītošanas darbu. V/A TMC organizē arī dziesmu un deju svētkus un nodrošina to sagatavošanas koordināciju valstī, kā arī citus valsts nozīmes tautas mākslas festivālus, svētkus, konkursus, izstādes u.c. pasākumus.

Saskaņā ar Konvencijas par NKM saglabāšanu 3. daļas “Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana nacionālajā līmenī” 11., 12., 13., 14., 15. pantiem, katras Konvencijas dalībvalsts pienākumi ir:

  • īstenot nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu tās teritorijā esošā NKM saglabāšanu;

  • identificēt un definēt dažādos tās teritorijā esošos NKM elementus, piedaloties kopienām, grupām un attiecīgajām nevalstiskajām organizācijām.

Konvencija paredz, lai nodrošinātu NKM identifikāciju, kuras mērķis ir saglabāt, katrai valstij ir jāsastāda viens vai vairāki tās teritorijā esošā NKM inventarizējošie NKM saraksti vai reģistri, kuri regulāri jāatjauno, kā arī jāsniedz informācija par šo reģistru pie ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas izveidotajai Starpvaldību komitejai par NKM saglabāšanu.

Latvijas NKM Reģistra izveide uzskatāma par pirmo nacionāla līmeņa uzdevumu, ko Konvencija paredz katrai dalībvalstij (sk. pielikumā Nr.2 citu valstu pieredzi par NKM saglabāšanu un reģistra izveidi). Reģistra galvenais uzdevums ir nosaukt un apkopot tās Latvijas nemateriālās kultūras vērtības, kas tiek sabiedrības vidū atzītas par savu mantojumu un raksturo valsts nacionālo kultūru. Koncepcijas par Latvijas NKM vērtību Reģistra izveidi un darbību ietvaros tiek piedāvāti divi varianti Reģistra darbībai un uzturēšanai.

Jāatzīmē, ka koncepcija par NKM Reģistra izveidi neparedz visu nacionālā līmeņa uzdevumu risināšanu, kas saistīti ar NKM saglabāšanu plašākā izpratnē, būs nepieciešams izstrādāt vēl citus politikas dokumentus (piemēram, rīcības plānu par NKM saglabāšanu, kas konkretizētu NKM saglabāšanā iesaistīto institūciju funkcijas, uzdevumus, sasniedzamos rezultātus – sk. pielikumā Nr.3. ).

2. Politikas dokumenti un tiesību akti, kas ir saistīti ar attiecīgās problēmas risināšanu

NKM saglabāšanas problēma ir skarta vairākos starpvaldību, valdības un atsevišķu ministriju izstrādātos politikas dokumentos, LR Saeimas pieņemtās un apstiprinātās starptautiskās konvencijās un likumos, kā arī Ministru kabineta noteikumos un rīkojumos.

Politikas dokumenti:

  • Projekts “Nacionālās attīstības plāns 2007-2013″;

  • Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes, 2002.;

  • Nacionālā programma „Kultūra” 2000.-2010.”;

  • Ministru kabineta rīkojums Nr. 729 Par Tautas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas koncepciju (pieņemts 2004. gada 5.oktobrī), kurā atbalstīta tautas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas koncepcijas kopsavilkumā ietvertā risinājuma A variants11;

  • Baltijas asamblejas rezolūcija, 1999.;

  • Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006. – 2015.Nacionāla valsts.;

  • Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2005. – 2014.;

  • Deklarācija par Aigara Kalvīša vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, 2004.;

  • Kultūras ministrijas darba plāns Valdības deklarācijas īstenošanai;

  • Izglītības un zinātnes ministrijas rīcības plāns Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai izglītības, zinātnes un sporta jomā.

Tiesību akti:

  • LR likums Par Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, 2004.;

  • Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, pieņemta 2003.gadā, stājas spēkā 2006.gadā;

  • LR likums Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, 2005.;

  • Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību kas aizsargā nacionālo minoritāšu kultūras identitāti un piedalīšanos kultūras dzīvē, pieņemta 1995.gadā, stājās spēkā 1998.gadā;

  • Dziesmu un Deju svētku likums, 2005.;

  • Dziesmu un deju svētku padomes nolikums, 2005 (MK noteikumi Nr.835);

  • likums Par UNESCO Latvijas Republikas Nacionālās komisijas Satversmes apstiprināšanu, 1994.;

  • UNESCO Latvijas Republikas Nacionālās komisijas Satversme;

  • Valsts Kultūrkapitāla fonda likums, 2003.;

  • Kultūras institūciju likums, 1998.;

  • Bibliotēku likums, 1998.;

  • Muzeju likums, 2005.;

  • Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu, 1998 (MK noteikumi Nr. 311);

  • Muzeju valsts pārvaldes nolikums, 2004 (MK noteikumi Nr. 917);

  • likums Par pašvaldībām, 1994.;

  • Teritorijas plānošanas likums, 2002.;

  • Valsts valodas likums, 1999.;

  • Valsts jaunatnes iniciatīvu centra nolikums, 2004 (MK noteikumi Nr.888).

Izņemot Dziesmu un deju svētku likumu, kurš tiesiski regulē un aizsargā tikai vienu no Latvijas NKM izpausmēm, Latvijas normatīvo aktu sistēmā NKM saglabāšanas jautājumi līdz šim tikuši vāji integrēti, skaidri nenosakot NKM saglabāšanas nepieciešamību un instrumentus šī uzdevuma sasniegšanai.

3. Problēmas risinājums, kas ietver prognozi par sekām, kuras radīsies, ja netiks risināta problēma

Neīstenojot kompleksu saskaņotu NKM saglabāšanas politiku, globalizācijas un sociālo pārmaiņu ietekmē pastāv draudi, ka NKM Latvijā tiks pakļauts degradācijai un izzudīs. Ņemot vērā, ka NKM ir svarīga nozīme nacionālās identitātes – nācijas savdabības, iekšējās integritātes un kontinuitātes – veidošanā, uzturēšanā un paušanā, tam izzūdot, tiks ietekmēta ne tikai valsts kultūras kopaina, bet arī apdraudēta sabiedrības nacionālās un lokālās identitātes veidošana, uzturēšana un paušana.

Ja netiks izveidots NKM Reģistrs, kas ir viens no NKM saglabāšanas instrumentiem un kurā apkopota informācija par Latvijas nemateriālās kultūras vērtībām, t.sk. izpausmēm un praktizētājiem, Latvijas NKM vērtības tiks saglabātas un tālākonodotas nākamajām paaudzēm nesistemātiski, impulsīvi un periodiski, lielai daļai no tām izzūdot. Tā rezultātā Latvijas valstij radīsies grūtības starptautiski reprezentēt savu savdabību jeb nacionālo kultūru, kuras pamatā ir NKM vērtības, kam ir bijusi un joprojām ir būtiska nozīme nācijas vēstures, valodas un teritorijas veidošanā un attīstībā.

Turklāt Latvija kā ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas konvencijas par NKM saglabāšanu dalībvalsts nepildīs tai uzliktās saistības.

4. Problēmas risinājuma varianti

Lai izpildītu Konvencijas saistības un rūpētos par NKM valstiskā līmenī, tiek piedāvāti divi varianti par NKM reģistra izveidi un darbību (sk. pielikumā Nr.4. piedāvāto variantu shēmu).

Izveidojot Latvijas NKM reģistru un ieviešot tā darbības mehānismus, par reģistra mērķi izvirzīta NKM saglabāšanas sekmēšana, kā arī sabiedrības izpratnes par NKM un tā saglabāšanas nozīmību veicināšana.

Reģistra uzdevumi:

  • identificēt, nosaukt un apzināt Latvijas NKM formas, t. sk. izpausmes un prasmju pārmantotājus;

  • izveidot NKM Reģistra datu bāzi, iepazīstinot sabiedrību ar Latvijas NKM formām – to aprakstiem, attēliem u.c.

Reģistra vienības:

  • spilgtākās un raksturīgākās Latvijas NKM izpausmes, kam ir izcila nozīme valsts kultūras kopainas veidošanā un kas ir izmantojamas Latvijas NKM starptautiskā reprezentācijā (tostarp Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā), piemēram, latviešu tautasdziesmas, Jāņi, Dziesmu un deju svētku kustība, spilgtas, Latvijas mērogā pazīstamas lokālās kultūras formas (Latgales podniecība u.c.), kultūrtelpas (suitu novads u.c.), etnisko, reliģisko u.c. grupu kultūrtradīcijas (mirušo ofīcijs u.c.);

  • kā arī NKM izpausmes, kuru izplatība un atpazīstamība iekļaujas vietējas kopienas robežās un ko kopienas, grupas un atsevišķos gadījumos indivīdi atzīst par sava kultūras mantojuma daļu, piemēram, ēdiena recepte, pagasta muzikanti, audēji, stāstnieki u.c.

Reģistra kategorijas:

Reģistra struktūru veido piecas kategorijas, kuras aptver Latvijas NKM vērtību spektru:

1. NKM izpildītāji, meistari, prasmju nesēji (personas, grupas, kopienas);

2. NKM veidi, žanri, prasmes, tehnikas;

3. NKM kultūrtelpas;

  1. NKM notikumi (rituāli, svētki);

  2. NKM dokumentārie krājumi un izdevumi.

Reģistra veidošanas kritēriji:

Reģistrā iekļauj uz augstāk minētajām kategorijām attiecināmas NKM vienības, kas nav pretrunā ar vispārcilvēciskām humānisma un demokrātijas vērtībām un atbilst ne mazāk kā četriem kritērijiem:

Kritēriji:

  • NKM ir dzīvs, tam ir kultūrveidojošas, sociālas, izglītojošas, ekonomiskas u.c.funkcijas;

  • NKM tiek pārmantots no paaudzes paaudzē;

  • NKM veido un pauž kopienas (nacionālas, etniskas, lokālas, profesionālas u.c.) kultūridentitāti;

  • NKM sakņojas nacionāla mēroga vai vietējā kultūras tradīcijā;

  • NKM ir apdraudēts;

  • NKM ir ar kultūrvēsturisku, māksliniecisku, sociālu, valodniecisku, pētniecisku nozīmi un vērtību;

  • NKM ir izcils izpausmē un apliecina meistarību.

Reģistra forma:

Reģistra forma ir datu bāze, kurā iekļauti pēc noteikta parauga veidoti (sk. pielikumā Nr.5 pieteikumu paraugus NKM kategorijām) NKM vienību apraksti ar ilustratīvo materiālu – attēliem, audio, video piemēriem u.c.

Reģistrs ir atvērts un papildināms, kā arī publiski pieejams.

Reģistra datu bāze var tikt iekļauta KM veidotajā kultūrkartes datu bāzē, ar sasaisti ar KM mājas lapu, pašvaldību mājas lapām, tradicionālās kultūras informācijas centra portālu u.c. un vai savietota ar bibliotēku elektroniskā kopkataloga novadpētniecības moduli un topošo muzeju elektronisko kopkatalogu. Patlaban kā kultūrkartes datu bāzi, tā bibliotēku un muzeju elektroniskos kopkatalogus veido un uztur V/A “Kultūras informācijas sistēmas” (turpmāk V/A KIS), kas ir KM pakļautībā esoša institūcija.

Reģistra rezultāti:

  • vienkopus apzinātas Latvijas NKM vērtības (NKM Reģistrs kā informācijas avots, kā reprezentācijas instruments)

  • NKM Reģistra vienību aizsardzība, gan nacionālā līmenī (MK noteikumi, kas paredz NKM saglabāšanas finansiālu nodrošinājumu un institucionālu atbildību), kā arī starptautiskā līmenī (izmantojot Konvencijā paredzēto NKM saglabāšanu starptautiskā līmenī – iekļūšanu Cilvēces NKM reprezentatīvajā sarakstā, iekļūšanu NKM, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā, pieprasījumu iesniegšanu uz dažādām starptautiskām programmām, projektiem un pasākumiem NKM saglabāšanai12) ;

Reģistra izveide un darbība (plānotais laiks – 2007. – 2009. gads)

1.variants – pieteikšanās modelis

NKM Reģistrs tiek veidots no indivīdu, grupu, kopienu, sabiedrisko organizāciju un pašvaldību iestāžu pieteikumiem. Pieteikumus sagatavo pēc noteikta parauga, kas ir Reģistra iestādes noteikts katrai NKM kategorijai. NKM pieteikums ir jāsagatavo ar NKM prasmju nesēja vai pārvaldītāja akceptu. Pieteikumus (piemēram, konkursu “NKM manā pašvaldībā” ietvaros) iesniedz Reģistra iestādes koordinatoriem. NKM vērtības Reģistrā iekļauj LR Kultūras ministrija, respektējot NKM ekspertu padomes atzinumus par pieteiktajām NKM vērtībām.

Šajā variantā institucionāli Reģistra izveide un uzturēšana tiek uzticēta V/A TMC, kas īsteno kultūrpolitiku valstī un kura funkcijas saistītas ar tradicionālās kultūras un tautas mākslas saglabāšanu. V/A TMC uzdevumi tiek paplašināti, nosakot:

- izveidot, organizēt un kontrolēt NKM koordinatoru tīklu reģionos;

  • koordinēt visā Latvijā NKM Reģistra izveidi, kas ietver informācijas kampaņu un apmācības kursu par Reģistra izveidi organizēšanu, konsultāciju sniegšanu, koordinēt reģistrā iekļauto NKM vērtību aprakstu ievietošanu datu bāzē u.c.;

  • koordinēt tālākizglītības programmu par NKM saglabāšanu izveidi un īstenošanu (tālākizglītības kursu saturs: par Konvenciju, par NKM dokumentēšanu, projektu rakstīšanu, praktiskas nodarbības NKM pieteikumu sagatavošanā, lauka pētījumu veikšanā u.c.);

  • koordinēt dažādu NKM saglabāšanas projektu īstenošanu.

Lai Reģistrā iekļautu izstrādātajiem NKM kritērijiem atbilstošus Latvijas NKM vienības, nepieciešams izveidot NKM ekspertu padomi pie KM. Ekspertu padomes funkcijas:

- izvērtēt pieteiktās NKM vērtības reģistrā;

- sniegt atzinumus par pieteikto NKM vērtību iekļaušanu reģistrā;

- lemt par NKM vērtību virzīšanu uz Cilvēces NKM reprezentatīvo sarakstu;

- noteikt NKM saglabāšanas prioritātes.

NKM Reģistra izveidei plānotas divas kārtas:

Pirmā kārta: Reģistra ieviešanas un sagatavošanas kārta (2007. – 2008.);

Otrā kārta: Reģistra darbības un uzturēšanas kārta (2008. – 2009.)

Sagatavošanas kārtas ietvaros (2007. – 2008. 1.pusgads) ir jāīsteno sekojošais:

- Reģistra iestādē izveidot Reģistra galvenā koordinatora štata vietu;

- izveidot koordinatoru tīklu piecos plānošanas reģionos – Vidzemē, Latgalē, Kurzemē, Zemgalē, Rīgā/Rīgas rajonā, veicot darbinieku apmācību un instruēšanu rezultātu sasniegšanā (NKM koordinatora funkcijas: (a)koordinēt reģiona NKM iekļaušanu reģistrā (informēt par reģistra izveidi, sniegt konsultācijas par pieteikumu sagatavošanu, koordinēt konkursus, organizēt konkursu ekspertu komisijas u.c.), (b)sniegt konsultācijas par NKM, tā saglabāšanu, Konvenciju, (c)iniciēt NKM saglabāšanas pasākumus rajonā (darbnīcas, festivālus, nometnes, izstādes, sadarbību ar masu medijiem, zinātniskajām institūcijām u.c.);

- īstenot informācijas kampaņu par NKM Reģistra izveidi, t.sk. ietverot NKM pieteikumu sagatavošanas apmācību;

- īstenot NKM vērtību pieteikšanu un iesniegšanu Reģistra iestādei;

- iekļaut NKM vērtības Reģistrā, respektējot NKM ekspertu padomes atzinumu.

Reģistra darbības un uzturēšanas kārtā (2008. 2.pusgads – 2009. gads) ir jāīsteno sekojošais:

- ievietot NKM Reģistra vienības jeb pieteikumus datu bāzē, padarot Reģistra informāciju publiski pieejamu sabiedrībai;

- uzturēt Reģistra datu bāzi;

- popularizēt NKM vērtību saglabāšanu (dažādi pasākumi reģionos, sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem, izdevumu par NKM reģionā, pašvaldībā izdošana);

- papildināt NKM Reģistru ar jauniem ierakstiem, to iekļaušanu apstiprinot LR Kultūras ministrijā.

Jāatzīmē, ka NKM reģistra darbība tiks turpināta arī pēc 2009. gada, pēc paveiktā izvērtējuma Reģistra iestādei nosakot Reģistra funkcionēšanas un NKM saglābšanas tālāko darbību.

  1. varianta priekšrocības un trūkumi

Priekšrocības:

  • pārstāv vietējo sabiedrību un tās NKM vērtības;

  • veicina starpnozaru, starpinstitūciju sadarbību;

  • sekmē reģiona attīstību;

  • Reģistra izveide risina vairākus NKM saglabāšanas jautājumus.

Trūkumi:

  • iespējama zema sabiedrības aktivitāte;

  • NKM pieteikumi ar dažādas kvalitātes pakāpes informāciju.

2.variants – apzināšanas modelis

Reģistra izveidē tiek izmantota starpdisciplināra metodika, apzinot un dokumentējot NKM Latvijā. Reģistra izveides ietvaros vispirms tiek veikta sabiedrības aptauja13, pēc tam tiek īstenoti lauka pētījumi, dokumentējot NKM vērtības, lauka pētījumu laikā iegūstot informāciju un izvērtējot to atbilstību reģistrā iekļaujamā NKM kategorijām un kritērijiem, kā arī saņemot akceptu no NKM prasmju nesēja par iekļaušanu reģistrā. Lauka pētījumu rezultāti tiek apkopoti apraksta veidā ar audio un video liecībām un iesniegti Reģistra iestādei, kura, respektējot ekspertu padomes atzinumu, virza NKM vērtības iekļaušanai Reģistrā. Viss apzinātais oriģinālmateriāls elektroniskā formātā tiek nodots reģiona novadpētniecības muzejam.

Institucionāli Reģistra izveide un uzturēšana tiek īstenota KM (Reģistra iestāde) sadarbībā ar V/A TMC un V/A KIS.

Lai Reģistrā iekļautu izstrādātajiem NKM kritērijiem atbilstošus Latvijas NKM vienības, nepieciešams izveidot NKM ekspertu padomi pie KM (NKM ekspertu padomes funkcijas sk. iepriekš 1.var.).

NKM Reģistra izveidei paredzamas divas kārtas:

Pirmā kārta: Reģistra izveides sagatavošanas kārta (2007.);

Otrā kārta: Reģistra izveides īstenošanas un uzturēšanas kārta (2008. – 2009.)

Reģistra izveides sagatavošanas kārtā (2007. ) Reģistra iestādei jāveic sekojošais:

- izveidot reģistra koordinatora štata vietu;

- ievērojot Iepirkuma likumā noteiktās procedūras, slēgt pasūtījuma līgumu ar zinātniski pētniecisku institūciju par sabiedrības aptaujas veikšanu;

- sadarbībā ar V/A TMC īstenot informācijas kampaņu par NKM Reģistra izveidi un saglabāšanu.

Reģistra izveides īstenošanas un uzturēšanas kārtas (2008. – 2009.) ietvaros Reģistra iestādei jāveic sekojošais:

- ievērojot Iepirkuma likumā noteiktās procedūras, slēgt pasūtījuma līgumus ar zinātniski pētnieciskām institūcijām14 par NKM vērtību dokumentēšanu un pieteikuma aprakstu sagatavošanu;

- pasūtījuma izpildītāju sagatavotos NKM pieteikuma aprakstus iesniegt ekspertu padomes izvērtējumam;

- respektējot NKM ekspertu padomes atzinumus, NKM vērtības iekļaut Reģistrā;

- sadarbībā ar V/A KIS ievietot NKM Reģistra vienības jeb pieteikumus datu bāzē;

- sadarbībā ar V/A KIS uzturēt Reģistra datu bāzi.

Tāpat kā 1.variantā Reģistra darbība pēc 2009.gada netiek pārtraukta, tā funkcionēšana un pilnveidošana NKM saglabāšanas ietvaros turpinās Reģistra iestādē.

2.varianta priekšrocības un trūkumi

Priekšrocības:

  • sabiedrības aptaujas rezultātā iegūta reprezentatīva informācija par NKM vienībām Latvijā;

  • veikta profesionāla NKM apzināšana un dokumentēšana Latvijā;

  • sabiedrības atmiņas institūciju fondi papildināti ar NKM liecībām.

Trūkumi:

  • NKM apzināšana un pieteikumu sagatavošana Reģistram ir ilglaicīga un dārga;

  • apzināšanas darba specifikas dēļ, iespējams izmaksu pieaugums (materiāltehniskais nodrošinājums, transporta izmaksas u.c.) vai arī termiņu pagarināšana, lai aptvertu visas Latvijas pašvaldības.

  • zema vietējās sabiedrības iesaistīšana;

  • Reģistra izveide kā kultūrpolitikas ieviešanas funkcija neraksturīga KM.

5. Nepieciešamo tiesību aktu projektu apraksts, norādot tiesību aktu satura galvenos virzienus, un priekšlikumi par atbildīgajām institūcijām tiesību aktu projektu izstrādē

NKM saglabāšanā un reģistra veidošanā nepieciešama valsts un pašvaldību sadarbība un sabiedrisko un profesionālo organizāciju līdzdalība.

Atbilstoši koncepcijā izstrādātajiem 1. un 2. risinājuma variantam, būtu izstrādājami tiesību akti, kas nosaka konkrētu institūciju darbību un funkcijas.

Atbalstot 1.variantu – būtu nepieciešami:

I MK noteikumi par nemateriālā kultūras mantojuma reģistru

Noteikumi izstrādājami Kultūras ministrijai un NKM ekspertiem. Noteikumiem jāparedz sekojošus galvenos jautājumus :

- reģistra izveidē un uzturēšanā iesaistīto institūciju un struktūrvienību pienākumus, tiesības, kompetences un sadarbības veidu reģistra izveides un uzturēšanas nodrošināšanā, nosakot, ka :

    1. Kultūras ministrija ir vienīgā institūcija, kas ir tiesīga iekļaut NKM vērtības reģistrā,

    2. NKM vērtību ieļaušana reģistrā tiek veikta, balstoties uz Kultūras ministrijas izveidotas Nemateriālā kultūras mantojuma ekspertu padomes sniegta atzinuma par NKM iekļaušanu reģistrā,

    3. reģistra uzturēšanas koordinēšanu nacionālā un plānošanas reģionu līmenī īsteno V/A Tautas mākslas centrs.

- reģistra veidošanas, papildināšanas, saglabāšanas, uzskaites un finansēšanas kārtību, kā arī rīcību ar tajā iekļautajām vērtībām un to dokumentālajām liecībām.

II – grozījumi V/A „Tautas mākslas centrs” nolikumā

Grozījumiem jāparedz V/A Tautas mākslas centram papildus funkcija NKM reģistra uzturēšanām veicot reģistra uzturēšanas koordinēšanu nacionālā un plānošanas reģionu līmenī.

III – Nemateriālā kultūras mantojuma ekspertu padomes nolikums

Nolikumam būtu jānosaka, ka padome ir vienīgā, kas sniedz atzinumus par NKM vienību iekļaušanu NKM reģistrā, un nolikumam jāregulē sekojoši galvenie jautājumi:

  • ekspertu padomes izveides kārtība,

  • padomes sastāvs skaitliskā ziņā,

  • padomes locekļu izvēles procedūra,

  • padomes lēmumu pieņemšanas procedūra,

  • padomes pieņemtā lēmuma nozīme un tiesiskās sekas.

Atbalstot 2.variantu – būtu nepieciešami:

I – MK noteikumi par nemateriālā kultūras mantojuma reģistru

Noteikumi izstrādājami Kultūras ministrijai, sadarbojoties ar NKM ekspertiem. Noteikumiem jāparedz sekojošus galvenos jautājumus :

- reģistra izveidē un uzturēšanā iesaistīto institūciju un struktūrvienību pienākumus, tiesības, kompetences un sadarbības veidu reģistra izveides un uzturēšanas nodrošināšanā, nosakot, ka :

1.Kultūras ministrija ir vienīgā institūcija, kas ir tiesīga iekļaut NKM vērtības reģistrā,

2.NKM vērtību ieļaušana reģistrā tiek veikta, balstoties uz Kultūras ministrijas izveidotas Nemateriālā kultūras mantojuma ekspertu padomes sniegta atzinuma par NKM iekļaušanu reģistrā,

- reģistra veidošanas, papildināšanas, saglabāšanas, uzskaites un finansēšanas kārtību, kā arī rīcību ar tajā iekļautajām vērtībām un to dokumentālajām liecībām.

II – Nemateriālā kultūras mantojuma ekspertu padomes nolikums

Nolikumam būtu jānosaka, ka padome ir vienīgā, kas sniedz atzinumus par NKM vienību iekļaušanu NKM reģistrā, un nolikumam jāregulē sekojoši galvenie jautājumi :

  • ekspertu padomes izveides kārtība,

  • padomes sastāvs skaitliskā ziņā,

  • padomes locekļu izvēles procedūra,

  • padomes lēmumu pieņemšanas procedūra,

- padomes pieņemtā lēmuma nozīme un tiesiskās sekas.

PIELIKUMI

Pielikums Nr.1.

Pielikums Nr.2.

Citu Konvencijas dalībvalstu pieredze nemateriālā kultūras mantojuma tiesiskās aizsardzības veidošanā un reģistra izveidē15

Valstu izvēle nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) saglabāšanas tiesisko līdzekļu izvēlē, kā arī mantojuma reģistra izveidē balstīta dažādā kultūrvēsturiskajā pieredzē, kā arī saistīta ar katrā valstī pastāvošo tiesību sistēmu. Secīgi ir izvērtējams, kuri no elementiem ir lietderīgi un iespējami efektīvi NKM tiesiskai aizsardzībai un reģistrēšanai.

NKM tiesiskā aizsardzības izveides viens no veidiem ir tā ietveršana vienotā likumā, kas paredzētu kā materiālā, tā nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzību. Tāda pieredze ir Japānai un Venecuēlai, kur likums veiksmīgi nostāda tiesiskās aizsardzības ziņā līdzvērtīgās pozīcijās minētos divus kultūras mantojuma veidus, nosakot vienīgi NKM liecību jomas un vērtības atzīšanas principus, pēc kuriem vadoties secīgi norit darbs pie NKM reģistrēšanas.

Ņemot vērā, ka Latvijā jau ir spēkā esošs likums, kas tiesiski aizsargā materiālā kultūras mantojuma saglabāšanu, iepriekš aprakstītā pieredze nebūtu tiešā veidā pārņemama Latvija pastāvošajā tiesību sistēmā, tomēr, pirmkārt, tiesiskās aizsardzības līdzvērtības nodrošināšanai starp materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu, otrkārt, NKM saglabāšanas valstiski uzstādītu mērķu, sistēmas, līdzekļu un institucionālā modeļa identificēšanai būtu pieņemams atsevišķs, NKM saglabāšanai izstrādāts likums.

Likumā būtu ietverams NKM jomu uzskaitījums, kas būtu atzīstamas par valstī esošo NKM reprezentējošām un aptverošām. Likumam būtu jāparedz arī saglabāšanas un aizsardzības līdzekļi, kas piemērojami tām NKM liecībām, kas tiks iekļautas valsts veidotā NKM reģistrā. Likuma pieņemšana būtu pamats tālākai administratīvai un pētnieciskai darbībai vienota NKM reģistra izveidē un saglabāšanas līdzekļu piemērošanā.

Valstu pieredzē izvēlēta gan vienota, gan hierarhiski veidota reģistra izveide. Hierarhiska reģistra izveide, kāda divpakāpju sistēmas ietvaros izvēlēta Lietuvā un Bulgārijā, diferencē lokālo un nacionālo nozīmību kā pamatu atsevišķu reģistru pastāvēšanai. Šādā gadījumā pašvaldību iesaiste ir pamats reģionālo sarakstu veidošanai, no kuriem speciāli veidotas valsts institūcijas izvēlas atsevišķas, valstiskas nozīmes NKM liecības.

Vienota reģistra izveide, kāda pieredze ir Japānai un Venecuēlai, savukārt, nebūtu identificējama ar tādu NKM liecību izvēli, kas raksturotu vienīgi valstiskas nozīmes NKM. Lokālās nozīmības princips var tikt iestrādāts NKM reģistram izvēlētu NKM liecību atlases kritērijos, kā tas veikts Venecuēlā. Līdz ar to lokālā nozīmība var nebūt iemesls lokālu reģistru izveidošanai, bet gan kalpot par kritēriju vienotam reģistram. Šāds princips būtu iestrādājams arī Latvijas NKM reģistra izveidē.

Valstu pieredzes atsevišķi veidoti apraksti

Japāna

Tiesību avoti

1950.gadā Japānā tika pieņemts Kultūras mantojuma aizsardzības likums, kas ietvēra kā materiālā, tā nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzību, tai skaitā skatuves mākslas, mūzika, amatniecības tehnikas. Likums sākotnēji paredzēja noteiktus aizsardzības instrumentus vienīgi apdraudētam un izzūdošam nemateriālās kultūras mantojumam. Likuma tālākie grozījumi 1954., 1975. un 2004. gadā aizvien paplašināja tās NKM kategorijas, kas atzīstamas par tiesiski aizsargājamām, līdz tika iekļautas visas piecas pašreiz darbojošās reģistra sadaļas.

NKM saglabāšanas kategorijas tiek veidotas, atbilstoši duālai struktūrai, kur, no vienas puses, tiek identificētas saglabājamās zināšanas un prasmes, un, no otras puses, – tiek atzīti un identificēti šo prasmju un zināšanu nesēji – individuālas personas vai grupas.

Institūcijas

Līdz ar likuma pieņemšanu tika izveidota Kultūras mantojuma aizsardzības komiteja, kā valdības orgāns, atbildīgs par likuma īstenošanu. Vēlākā laikā, 1968.gadā komiteja un Izglītības ministrijas Kultūras sektors tika apvienotas, izveidojot Kultūras lietu aģentūru, kuras kompetencē pašlaik ir NKM reģistra izveide un uzturēšana.

Sadarbība ar pašvaldībām notiek divos pamata NKM saglabāšanas posmos:

1. sākotnējā pētnieciskajā darbā pirms NKM iekļaušanas reģistrā;

2. saglabāšanas līdzekļu īstenošanā pēc NKM iekļaušanas reģistrā.

NKM reģistra struktūra

Nacionālā līmenī izveidotas piecas reģistra kategorijas :

  • nozīmīga NKM saraksts,

  • saraksts NKM, kam nepieciešama dokumentācija vai citi aizsardzības līdzekļi,

  • nozīmīga tautas kultūras (folk-culture) nemateriālā mantojuma saraksts,

  • tautas kultūras (folk-culture) nemateriālā mantojuma saraksts, kam nepieciešama dokumentācija vai citi aizsardzības līdzekļi,

  • kultūras mantojuma saglabāšanas tehniku pratēju saraksts.

Iekļaušana vienā no piecām reģistra kategorijām norit, izejot trīs posmus:

  • iepriekšējs pētnieciskais darbs, ko īsteno Kultūras lietu aģentūra, sadarbojoties ar ekspertiem un NKM praktiķiem;

  • kandidatūru izvēlēšana to iekļaušanai sarakstā;

  • neatkarīgu ekspertu lēmuma pieņemšana par NKM iekļaušanu sarakstā.

Venecuēla

Tiesību avoti

1993.gadā Venecuēlā tika pieņemts Likums par kultūras mantojuma saglabāšanu un aizsardzību, kas ietvēra tiesisko regulējumu, attiecināmu kā uz materiālo, tā uz nemateriālo kultūras mantojumu. Venecuēlas Augstākā tiesa ir arīdzan pieņēmusi nolēmumu, kurā atzīts, ka ikviens kultūras mantojums, kas paredzētajā kārtībā ir reģistrēts un publicēts, ir atzīstams par tiesiski aizsargājamu Likuma par kultūras mantojuma saglabāšanu un aizsardzību ietvaros. Secīgi valsts un pašvaldību institūcijām ir pienākums reģistrā iekļautajā kultūras mantojuma saglabāšanai piemērot likumā paredzētos aizsardzības līdzekļus. Finansējuma sadalē prioritāte var tikt dota izzušanas apdraudētam kultūras mantojumam.

Institūcijas

Likums paredzēja Kultūras mantojuma institūta dibināšanu, kura pamata uzdevums bija Venecuēlas kultūras mantojuma reģistra izveide un uzturēšana. NKM apzināšana aizsākās sadarbojoties ar pašvaldībām un organizējot pētījumus informācijas iegūšanai, kas tomēr nesasniedza savu mērķi, jo nespēja atainot reprezentativitātes principu, proti, nozīmību kopienām, nedz arī NKM vērtības izpratni kopienu ietvaros.

Kultūras mantojuma reģistra struktūra

Reģistra sākotnējā darbībā galvenokārt reģistrētais kultūras mantojums ietvēra materiālā mantojuma liecības – arhitektūras pieminekļus. Vienīgi 2003.gadā Kultūras mantojuma institūts nolēma pastiprināti koncentrēties uz kultūras mantojuma dažādības fiksēšanu, pievēršot īpašu uzmanību NKM.

Reģistra izveidē par pamatu un kritēriju tiek ņemta vērtības apzināšana pašu kopienu un grupu ietvaros, neizceļot dominējošu sociālo grupu kultūras vērtības. Līdz ar to galvenais kritērijs NKM reģistra izveidē ir noteikta NKM reprezentativitāte un nozīme pašai grupai un kopienai. Reģistrā iekļautas tiek arīdzan tās individuālās personas, kas pārvalda īpašās, kopienas identitāti simbolizējošās prasmes.

Reģistra izveide tiek plānota kā atbalsts tālākai kultūras kartēšanas projekta attīstībai. Kultūras mantojuma reģistrēšana tika veikta katras pašvaldības ietvaros piecās galvenajās kategorijās:

  • objekti,

  • konstruētais mantojums,

  • individuāli radītais mantojums,

  • mutiskās tradīcijas,

  • kolektīvās manifestācijas.

Bulgārija

Institūcijas

Reģistra izveidē sadarbība veidota ar pašvaldībām un kultūras namiem, visu reģistrēšanas procesu veicot Kultūras ministrijas uzraudzībā.

NKM reģistra struktūra

Reģistrs ticis veidots, balstoties uz sociologu izstrādātu aptaujas anketu, kas tikusi izplatīta visā valstī, sadarbojoties ar pašvaldībām un kultūras namiem. Reģistrs ietver divus līmeņus : nacionālo un reģionālo, kur reģionālā reģistra izveidei par pamatu tikusi ņemta valsts administratīvā struktūra. Reģionālajā sarakstā tiek norādītas reģionālās / lokālās NKM formas. Reģistrs papildināts ar tā izstrādes gaitā iegūtajiem zinātniskajiem pētījumiem par reģistra vienībām.

Reģistra struktūra ietver sešas sadaļas:

  • tradicionālās ieražas un svētki;

  • tradicionālā dziedāšana un mūzikas spēlēšana;

  • tradicionālā dejošana un bērnu spēles;

  • tradicionālā stāstīšana;

  • tradicionālā amatniecība un tradicionālā mājās gatavotu objektu radīšana;

  • tradicionālā medicīna.

Galvenie kritēriji NKM reģistrēšanai izvirzīti :

  • autentiskums,

  • dzīvotspēja,

  • senums.

Lietuva

Institūcijas

Tradicionālās kultūras liecību nacionālā reģistra izveide aizsākās 2000.gadā, kam tika izveidota uzraudzības komiteja pie Kultūras ministrijas. Komitejas mērķis bija definēt mērķus un sagatavot reģistra koncepciju un metodoloģiju, ieskaitot kultūras formu kategorijas, kritērijus, vērtēšanas un apstiprināšanas principus. Komitejā darbojās dažādu tradicionālās kultūras sfēru un institūciju speciālisti.

Lokālā līmenī par datu savākšanu reģistra vajadzībām ir atbildīgi pašvaldību speciālisti etniskās kultūras jautājumos, sadarbojoties ar reģionālo muzeju, nacionālo un reģionālo parku, nevalstisko organizāciju, kopienu pārstāvjiem un speciālistiem.

Nacionālā līmenī praktisko darbu ved Lietuvas Tautas kultūras centrs, sadarbojoties ar lielākajām pētnieciskajām institūcijām, speciālistiem un nevalstiskajām organizācijām, kas nodarbojas ar NKM liecību vākšanu un studēšanu.

NKM reģistra struktūra

NKM reģistrs tiek veidots divos līmeņos : pašvaldību līmenī un nacionālajā līmenī. Divu līmeņu dalījuma izvēle tiek pamatota ar apsvērumiem, ka Lietuva ir maza valsts un vairāku līmeņu dalījums nebūtu nepieciešams, turklāt valsts administratīvais dalījums reģionos neatbilst vēsturiski etnogrāfiskajiem reģioniem.

Nacionālais reģistrs iekļauj par vērtīgākajām atzītās lokālās NKM liecības, kā arī vienības, kas raksturotu visu valsti. NKM, kas raksturīgs veselam vēsturiski etnogrāfiskajam reģionam, var kļūt attiecīgi par nacionālā reģistrā ierakstītu NKM. Lokālas nozīmes NKM reģistrs, savukārt, tiek veidots pašvaldību ietvaros.

Nacionālā reģistra mērķi tikuši apzināti kā sekojoši :

  • apkopot datus par ievērojamiem NKM objektiem, kas joprojām ir dzīvi Lietuvas teritorijā un kuriem ir vēsturiska, kultūras, etnoloģiska vai cita vērtība,

  • pasludināt tos par valsts aizsargātiem kultūras pieminekļiem un veidot tiesisko mehānismu to saglabāšanai, kā arī līdzekļus to aizsardzībai un attīstībai,

  • izveidot vienotu šo objektu reģistru un attīstīt nacionālas un lokālas datorizētas datu bāzes ar tekstiem, attēliem un audio materiāliem,

  • izplatīt dažādu informāciju par NKM objektiem medijos, elektroniskajos tīklos, publikācijās u.c.

Reģistrs satur divas galvenās tā vienību vai kategoriju daļas :

  1. dzīvie objekti / tradicionālās kultūras vai NKM liecības, kas joprojām ir dzīvotspējīgas līdz pat mūsdienām;

  2. vēsturiskie objekti / NKM liecības, kas saglabātas arhīvos, depozitārijos, bet kuru dabiskā attīstība jau ir apstājusies.

Reģistrs iekļauj deviņus apakšreģistrus:

  1. NKM individuālo nesēju, praktizētāju saraksts,

  2. NKM grupu, kopienu nesēju, praktizētāju saraksts,

  3. žanru, prasmju un tehniku saraksts,

  4. notikumu (svētku, svinēšanu, festivālu u.c.) saraksts,

  5. tradicionālās kultūras telpu saraksts,

  6. arhīvu un tradicionālās kultūras mantojuma un folkloras depozitāriju saraksts,

  7. kolekciju saraksts,

  8. artefaktu, tradicionālās kultūras darbu saraksts,

  9. publikāciju saraksts.

1.-5. apakšreģistrs var ietvert kā dzīvos, tā vēsturiskos objektus, savukārt 6.-9. apakšreģistrs apkopo vienīgi tādas NKM liecības, kas ieguvušas īpašu vērtību kā vēsturiskie objekti, tai skaitā publikācijas ar vēsturisku vērtību.

Pielikums Nr.3.

NKM saglabāšana funkcionāli un institucionāli

NKM saglabāšanas funkcijas

Īstenotāji

Iespējamais finansējums

Reģistra uzturēšana

TMC, KIS

valsts budžets

NKM dokumentēšana un pētniecība

LFK, Muzeji, augstskolas

valsts budžets, valsts pētījumu programmas, VKKF

NKM saglabāšana

Muzeji, LFK, bibliotēkas

valsts budžets, pašvaldības budžets ; VKKF

NKM tālāknodošana

NVO, TMC, izglītības iestādes, kultūras iestādes

valsts budžets, pašvaldības budžets, valsts programmas, VKKF

NKM popularizēšana

NVO, TMC, plašsaziņas līdzekļi, bibliotēkas, muzeji

valsts programmas, VKKF, pašvaldības budžets

Pielikums Nr.4

Nemateriālā kultūras mantojuma reģistra izveides un darbības varianti

KULTŪRAS MINISTRIJA

NKM REĢISTRS

P

NKM

EKSPERTU PADOME

V/A TMC

1 Reģistra galvenais koordinators

5 koordinatori plānošanas reģionos

Indivīdu, kopienu, valsts, pašvaldības institūciju NKM pieteikumi Reģistram

NKM vērtības

KM

Reģistra koordinators

NKM vērtību dokumentēšana un pieteikumu aprakstu sagatavošana

Pasūtījums zinātniski pētnieciskām institūcijām

NKM vērtību identificēšana ar sabiedrības aptauju

Pasūtījums zinātniski pētnieciskajai institūcijai

NKM vērtības

1.VARIANTS 2.VARIANTS

1.VARIANTS 2.VARIANTS

Pielikums Nr.5.

Pieteikums Nr.1.

Nemateriālā kultūras mantojuma izpildītājs, meistars, prasmju nesējs (personas, grupas, kopienas)

I Vispārējā informācija:

1. NKM prasmju nesējs

a)persona (vārds, uzvārds, dzimšanas datums, vieta, pašreizējā dzīvesvieta, iepriekšējās dzīvesvietas, profesionālā pieredze, ģimenes stāvoklis);

b) grupa, kopiena (nosaukums, dibināšanas gads, adrese, juridiskais statuss, dalībnieku skaits, darbības apraksts un īsa vēsture, informācija par grupas vadītāju (vārds, uzvārds, dzimšanas datums, vieta, pašreizējā dzīvesvieta, profesionālā pieredze, izglītība)).

2. NKM veids

II Pieteiktā NKM apraksts:

1. Vēsturiskais un ģeogrāfiskais raksturojums

2. Izvēles pamatojums, izvērtējot pieteiktā NKM atbilstību kritērijiem

3. Apraksts (saturs, forma, izpildījuma tehnika, pielietojums, periodiskums)

4. Apdraudētība, saglabāšanas nosacījumi

5. Rīcības plāns saglabāšanai

III Informācija par pieteicēju:

Vārds, uzvārds vai nosaukums, koordinātes, datums

Pieteikums Nr.2.

Nemateriālā kultūras mantojuma veidi (žanri, prasmes, tehnikas)

I Vispārējā informācija:

  1. Nosaukums

  2. Atrašanās (rajons, pilsēta, pagasts)

  3. NKM veida saglabātājs, zinātājs, nesējs (vārds, uzvārds, vecums, adrese, koordinātes)

II Pieteiktā NKM apraksts:

1. Vēsturiskais un ģeogrāfiskais raksturojums

2. Izvēles pamatojums, izvērtējot pieteiktā NKM atbilstību kritērijiem

3. Apraksts (saturs, forma, izpildījuma tehnika, pielietojums, periodiskums)

4. Apdraudētība, saglabāšanas nosacījumi

5. Rīcības plāns saglabāšanai

III Informācija par pieteicēju:

Vārds, uzvārds vai nosaukums, koordinātes, datums

Pieteikums Nr.3.

Nemateriālā kultūras mantojuma kultūrtelpas

I Vispārējā informācija:

  1. Nosaukums

  2. Atrašanās (rajons, pilsēta, pagasts)

II Pieteiktā NKM apraksts:

1. Vēsturiskais, ģeogrāfiskais un sociālais raksturojums

2. Izvēles pamatojums, izvērtējot pieteiktā NKM atbilstību kritērijiem

3. Apraksts (raksturīgākās NKM formas, to loma un nozīme vietējā kopienā)

4. Apdraudētība, saglabāšanas nosacījumi

5. Rīcības plāns saglabāšanai

III Informācija par pieteicēju:

Vārds, uzvārds vai nosaukums, koordinātes, datums

Pieteikums Nr. 4.

Nemateriālā kultūras mantojuma notikumi (rituāli, festivāli, svētki, gadatirgi)

I Vispārējā informācija:

  1. Nosaukums

  2. Darbības vieta (rajons, pilsēta, pagasts)

II Pieteiktā NKM apraksts:

1. Vēsturiskais, ģeogrāfiskais un sociālais raksturojums

2. Izvēles pamatojums, izvērtējot pieteiktā NKM atbilstību kritērijiem.

3. Apraksts (saturs, forma, periodiskums)

4. Apdraudētība, saglabāšanas nosacījumi

5. Rīcības plāns saglabāšanai

III Informācija par pieteicēju

Vārds, uzvārds vai nosaukums, koordinātes, datums

Pieteikums Nr. 5.

Nemateriālā kultūras mantojuma vēsturiskie, dokumentārie krājumi, izdevumi

I Vispārējā informācija:

  1. Nosaukums

  2. Glabāšanas vieta

  3. Autors, sastādītājs, izdošanas (izgatavošanas) gads

II Pieteiktā NKM apraksts:

1. Vēsturiskais un ģeogrāfiskais raksturojums

2. Izvēles pamatojums, izvērtējot pieteiktā NKM atbilstību kritērijiem

3. Apraksts (saturs, forma, pielietojums)

4. Apdraudētība, saglabāšanas nosacījumi

5. Rīcības plāns saglabāšanai

III Informācija par pieteicēju:

Vārds, uzvārds vai nosaukums, koordinātes, datums

1 Pēc konvencijas 2. panta “saglabāšana” nozīmē veikt darbības, kuru mērķis ir nodrošināt NKM dzīvotspēju, ieskaitot tā identifikāciju, dokumentēšanu, pētniecību, saglabāšanu, aizsardzību, popularizēšanu, vērtības nostiprināšanu, tālāknodošanu, it īpaši ar formālās un neformālās izglītības palīdzību, kā arī atdzīvināt šāda mantojuma dažādus aspektus.

2 sk. ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas konvencijas par NKM saglabāšanu 1.pantu.

3 sk. ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu 2.pantu 1.punktu.

4 sk. ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu 2.pantu 2.punktu.

5 Lielākā daļa NKM prasmju nesēju ir vecāka gada gājuma cilvēki.

6 Tādejādi NKM uzskatāms par nedzīvu līdz tam brīdim, kad to kāds folkloras ansamblis iekļauj savā repertuārā vai arī tas tiek atjaunots sabiedrības apziņā ar skolotāju, novadpētnieku u.c. aktivitāšu palīdzību.

7 kultūrtelpas - teritorijas ar īpaši izteiktu un saglabātu NKM.

8 Vairākums tradicionālās kultūras grupu nav savu darbību nostiprinājušas kā juridiskas personas (sabiedriskas organizācijas, biedrības), tam par iemeslu ir samērā zemā motivācija un pašiniciatīva iesaistīties dažādu ar tradicionālās kultūras saglabāšanu un pārmantošanu saistītu projektu īstenošanā.. Vairums tradicionālās kultūras grupu vadītājiem un dalībniekiem trūkst nepieciešamo zināšanu menedžmentā (vadzinībās), sabiedrisko attiecību veidošanā, trūkst apmācības procesam un lauku pētījumiem nepieciešamās materiāli tehniskās bāzes.

9 LFK aprūpē vienu no Eiropas lielākajiem folkloras krājumiem – nodrošina tā saglabāšanu, sistematizēšanu un kataloģizēšanu. Krājumā ietilpst UNESCO Pasaules atmiņas reģistrā iekļautais Kr. Barona Dainu skapis.

10 sk. plašāk: Muzeju Likums. – Saeimā pieņemts 2005.gada 15.decembrī.

11Risinājuma A variants. Atbilstoši konvencijas prasībām tiek veidots Latvijas nemateriālo kultūras vērtību saraksts, kurā iekļaujamas nācijai nozīmīgās nemateriālās kultūras vērtības. Šāds saraksts dod iespēju vērtības identificēt, taču nenodrošina to saglabāšanu nākamajām paaudzēm, jo nenosaka saglabāšanas programmu izveidi un to finansēšanas mehānismu. Konvencija īstenojama likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto līdzekļu ietvaros.

12 sk. ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu IV. daļas 16., 17. un 18. pantus.

13 Lai izveidotu reprezentatīvu Latvijas NKM reģistru, tā izveides sākumā reģionu pašvaldībās, muzejos, kultūras namos, bibliotēkas un citās institūcijās tiek veikta vietējās sabiedrības aptauja. Aptaujas uzdevums – sniegt reģistra veidotājiem informāciju par NKM pašvaldībā. Ar aptaujas palīdzību identificējot NKM formas pašvaldībā, nepieciešams iegūt līdzstrādnieka- anketas aizpildītāja koordinātes, kas reģistra izveides otrajā kārtā tiks izmantotas, lai īstenotu lauka pētījumus – dokumentētu NKM vērtības.

14 pasūtījuma lielā apjoma dēļ paredzams, ka līgumi būs jāslēdz ar vairākām zinātniski pētnieciskām institūcijām, vēlams visos Latvijas reģionos.

15Informācija sagatavota, balstoties uz UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas sniegto informāciju par pieejamo citu valstu pieredzes apkopojumu.

Informācija tiks papildināta.